ES un NATO atbalsta Ukrainu – ir apņemšanās atbalstīt Ukrainu tās pretstāvē Krievijas agresijai 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc vairāku mēnešu kavēšanās diplomātisku apsvērumu dēļ ES un NATO vadītāji vakar NATO mītnē Briselē parakstīja ilgi gaidīto deklarāciju par abu organizāciju sadarbību, kuras galvenais elements ir apņemšanās atbalstīt Ukrainu tās pretstāvē Krievijas agresijai. Deklarāciju parakstīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdis Šarls Mišels un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
ES un NATO sadarbība vairo drošību
Kopīgajā preses konferencē Jenss Stoltenbergs apliecināja apņēmību pacelt NATO un ES partnerību nākamajā līmenī, paplašinot stratēģisko sadarbību, ko paredz 2016. un 2018. gada deklarācijas. ES un NATO līderi apņēmās risināt augošās ģeostratēģiskās sāncensības problēmas un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, ar klimata izmaiņām saistītos drošības jautājumus un informācijas aizsargātību. Kopējā deklarācijā atzīmēts, ka spējīgāka Eiropas aizsardzība dod pozitīvu pienesumu un ir savietojama ar NATO, vairojot mūsu kopējo drošību. Stoltenbergs uzsvēra NATO un ES sadarbības svarīgumu pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Viņš atzīmēja, ka pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO aizsargās 96 procentus Eiropas Savienības valstu pilsoņu.
Deklarāciju bija paredzēts apstiprināt jau NATO samitā Madridē pagājušā gada jūnijā, taču to aizkavēja politiskā spriedze starp Turciju un Kipru. Politiskajās aprindās atzīmē, ka deklarācijas tekstā nav īpašu pārsteigumu, taču tās oficiālo parakstīšanu var uzskatīt par diplomātisku panākumu. Deklarācijā ES un NATO aicina Krieviju nekavējoties izbeigt karu un izvest savu karaspēku no Ukrainas un atkārtoti apliecina apņēmību turpināt atbalstu Ukrainas neatkarībai. Deklarācijā secināts, ka Krievijas barbariskais karš ir saasinājis pārtikas un enerģijas krīzi, kas ietekmē miljardiem cilvēku visā pasaulē. Dokumentā ietverta sadaļa, kas attiecas uz Ķīnu. Tajā atzīts, ka “mēs dzīvojam pieaugošas stratēģiskās sāncensības laikā, un Ķīnas augošā uzstājība un politiskās nostādnes rada izaicinājumus, kas mums jārisina”. Kādas rietumvalsts diplomāts, kas piedalījies deklarācijas izstrādē, izdevumam “Politico” atzinis, ka Vācijas pārstāvis pieprasījis, lai deklarācijas sadaļa par Ķīnu būtu ieturēta citā tonalitātē nekā par Krieviju.
Veido koalīciju tanku piegādei Ukrainai
Polija ierosinājusi valstīm kopīgi izveidot plašu koalīciju, lai piegādātu Ukrainai modernus kaujas tankus, piemēram, “Leopard”, paziņojis Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis un citas amatpersonas. Polijas prezidenta Andžeja Dudas ārlietu padomnieks Jakubs Kumohs sacīja, ka vispirms būtu jānoskaidro, ko gatavojas darīt sabiedrotie Rietumos. Polija varētu iesaistīties koalīcijā, bet viena nespers šādu soli, jo neatrodas tādā pozīcijā, lai to darītu, sacīja Kumohs. Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņojis, ka sarunas ar sabiedrotajiem par smago tanku piegādi Ukrainai turpinās.
Pēc Vācijas valdības lēmuma piegādāt Ukrainai aptuveni 40 kājnieku kaujas mašīnas “Marder” amatpersonas turpinājušas debates par tanku iespējamo piegādi. Vācijas sociāldemokrātu līdzpriekšsēdētājs Larss Klingbeils izteicies, ka skeptiski raugās uz iespējamo tanku “Leopard” piegādi Ukrainai bez saskaņošanas starp NATO valstīm. “Neviena valsts nepiegādā kaujas tankus, kas ir tik smagi kā “Leopard” (no 62 līdz 66 tonnām atkarībā no aprīkojuma),” sacīja Klingbeils.
Pēc mēnešiem ilgas pretošanās Kijivas lūgumiem pēc smagā bruņojuma Vācija pagājušajā nedēļā kopā ar ASV paziņoja, ka nosūtīs Ukrainai kaujas bruņumašīnas. Vācija arī paziņoja, ka, sekojot ASV piemēram, piegādās Ukrainai pretgaisa aizsardzības bateriju “Patriot”. Taču Vācijas kanclers Olafs Šolcs neapsolīja Ukrainai tankus “Leopard”, lai gan Vācijas valdībā pieaug atbalsts šādam solim. Vācijas armijas atvaļinātais ģenerālis Bruno Kasdorfs mudinājis Berlīni pēc bruņumašīnām “Marder” nosūtīt Ukrainai arī leopardus, jo šī bruņojuma potenciāls kaujas laukā papildina viens otru.
Tanki “Leopard 2” ir Vācijas, Spānijas, Polijas, Dānijas, Somijas un citu valstu armiju arsenālā un tiek uzskatīti par vieniem no spēcīgākajiem kaujas tankiem, kas aprīkoti ar 120 mm kalibra lielgabalu, kā arī modernu aizsardzības sistēmu. “Ukraiņi grib leopardus, jo to ir daudz Eiropas valstu armijās,” paziņojusi Francijas amatpersona, kas piedalās sarunās par tanku piegādi Ukrainai. Francija pavēstījusi par gatavību nosūtīt Ukrainai pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ražotās bruņumašīnas AMX-10, ko dēvē par “vieglajiem tankiem”, taču Ukraina grib smagos tankus “Leclerc”, kas ir Francijas armijas bruņojumā.
Tā kā tankus “Leopard” ražo vācu firma, to eksportam no jebkuras citas valsts vajadzīga Vācijas atļauja. Spānija bija pirmā valsts, kas jau pagājušā gada jūnijā piedāvāja nosūtīt Kijivai 40 vecāka parauga leopardus no savas armijas arsenāla. Taču Madride mainīja viedokli, kad Vācijas amatpersonas brīdināja, ka Spānija pārkāptu neoficiālo sarkano līniju, nostādot Berlīni nepatīkamā situācijā. Londona paziņojusi, ka apsver smago tanku “Challenger” piegādi Ukrainai. Analītiķi atzīmē, ka smago tanku piegāde Ukrainai dotu Kijivai iespēju aktīvāk pretdarboties Krievijas agresijai.
