Izšķiras sākt ierobežot Ķīnas pieeju ES pasūtījumiem 0
Pirms aprīlī paredzētā ES un Ķīnas samita Brisele beidzot ir izšķīrusies sākt ierobežot Ķīnas pieeju ES pasūtījumiem infrastruktūras un telekomunikāciju jomā, pieprasot atbilstošu pieeju Eiropas firmām Ķīnas tirgū.
Brisele vēlas, lai Pekina uzņemas lielāku atbildību par reformu īstenošanu Pasaules tirdzniecības organizācijas darbības ietvaros, īpaši subsīdiju un tehnoloģiju uzspiestas pārņemšanas jomā, atzīmē izdevums “Politico”.
Pekina paredz iekļaut sarunu darbakārtībā jautājumu par telekomunikāciju firmas “Huawei” produkciju un plānoto G5 sakaru tīklu, kas drošības apsvērumu dēļ aizliegta ASV.
Aprīļa samitā ES plāno izvirzīt Ķīnas pusei virkni priekšlikumu, kas formulēti kā prasības.
Brisele ir atzinusi Pekinu par “sistēmisku sāncensi”. Vairākas ES valstis ir vīlušās, ka to firmām tika liegts piedalīties tādos Ķīnas projektos kā 10 000 kilometru garais ātrā dzelzceļa tīkls un 2008. gada olimpiādes objekti, kamēr ES tirgus bija atvērts Ķīnas firmu pieteikumiem.
“Mums jāpārliecinās, ka neīstenojam vienpusēju protekcionismu, bet darbojamies pasaules tirdzniecības attīstībai atbilstošā veidā,” paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.
“Vācija ir valsts, kas atbalsta atvērtu tirdzniecību, bet mēs arī gribam aizsargāt savas intereses, tāpēc kopā ar Franciju izvirzīsim atbilstošus priekšlikumus,” teica Merkele. ES ierēdņi mudinājuši dalībvalstis vienoties par atbilstīgu stratēģiju publisko iepirkumu jomā jau ceturtdienas ES saietā pirms samita ar Ķīnu aprīlī.
Francija jau ilgu laiku ir pieprasījusi, ka Eiropai nav jāielaiž savā tirgū firmas no valstīm, kas neļauj ES konkurentiem piedalīties to rīkotos publiskos iepirkumos, atzīmē “Politico”. Šāda atbilstības stratēģija tiktu piemērota arī valstīm, kur ir spēkā protekcionisma noteikumi par vietējo iepirkumu vai kopuzņēmumu veidošanu ar vietējiem ražotājiem.
Kā atzīmē “Politico”, ES galvenais mērķis ir Ķīna, bet runa ir arī par tādiem sarežģītiem tirgiem kā Krievija, Turcija, Indija, Indonēzija, Japāna un Dienvidkoreja.
Atbilstības stratēģijas pieņemšana dotu iespēju Eiropas Komisijai atgūties pēc asās kritikas no Francijas un Vācijas puses par firmu apvienošanās noteikumiem. Berlīne un Parīze bija sadusmotas par EK lēmumu bloķēt lielfirmu “Siemens” un “Alstom” apvienošanos, lai varētu konkurēt Ķīnas tirgū.
Šāda apvienošanās pārkāptu ES konkurences noteikumus un kaitētu patērētājiem. EK ieskatā, atbilstības stratēģijas piemērošana publiskajos iepirkumos būtu daudz iedarbīgāka taktika sarunās ar Ķīnu.
Pagājušā gada decembrī 18 ES dalībvalstu pārstāvji, tajā skaitā no Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas, vienojās apspriest atbilstības priekšlikumu, lai “aizsargātu ES stratēģisko autonomiju”. Taču ES mazāko valstu, piemēram, Zviedrijas, pārstāvji, palikuši skeptiski, uzskatot, ka šādi jautājumi nav jāizlemj “no augšas”.
Analītiķi atzīmē, ka ES vienoto nostāju var izjaukt Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina plānotā vizīte Itālijā un Francijā marta beigās. Itālija, kur pie varas nākusi populistiska valdība, var kļūt par pirmo G7 grupas valsti, kas paraksta Pekinas “jaunā Zīda ceļa” daudzmiljardu programmu Ķīnas tirdzniecības veicināšanai, veidojot infrastruktūru no Āzijas uz Eiropu.
