ES un britu delegācijas vienojušās par pēcbreksita attiecību deklarācijas projektu 0
Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas delegācijas ceturtdien vienojušās par deklarācijas projektu attiecībām pēc “Breksita”, kurā iezīmēta “vērienīga, plaša, dziļa un elastīga partnerība”, vēsta amatpersonas.
Kā apliecināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisija (EK) viņu informējusi, ka ir panākta vienošanās par politisko deklarāciju jautājumā par nākotnes attiecībām ar Lielbritāniju.
“Deklarācijā noteikti parametri vērienīgai, plašai, dziļai un elastīgai partnerībai visā tirdzniecības un ekonomiskajā sadarbībā”, kā arī citās jomās, teikts dokumenta kopijā, kas nonākusi ziņu aģentūru rīcībā.
Dokuments tagad jāapstiprina Lielbritānijas valdībai, kā arī pārējo 27 ES dalībvalstu valdībām,
kas svētdien pulcēsies Briselē īpašā “Breksita” samitā.
Kopīgā politiskā deklarācija ir saistīta ar izstāšanās vienošanos, kurā detalizēti izklāstīti Lielbritānijas izstāšanās nosacījumi.
Tā aptver kopīgos nākotnes mērķus tirdzniecības, drošības un politiskās sadarbības jomās, veidojot pamatu sarunām, kas varēs sākties, tiklīdz Lielbritānija būs pametusi ES.
26 lappušu dokumentā izklāstīti kopīgie mērķi tādās jomās kā finanšu pakalpojumi, transports, zvejas iespējas, datu apmaiņa, sankciju politikas piemērošana, vēršanās pret terorismu, strīdu noregulēšanas mehānismi. Deklarācija arī paredz sadarbību vides jomā, tiesībsargājošo iestāžu un ārpolitikas jomās.
Dokumentā, kuru ceturtdien Tuskam iesniedza EK prezidents Žans Klods Junkers, noregulēts arī līdz šim neatrisinātais jautājums par pēcbreksita pārejas posma maksimālo ilgumu.
Šajā periodā Londonai būs saistoši ES noteikumi, tai jāturpina maksāt ES, tomēr lēmumu pieņemšanas procesā tai vairs nebūs balsstiesību.
Šobrīd pārejas posms paredzēts 21 mēnesi līdz 2020.gada beigām.
Tomēr Lielbritānija un ES var “pieņemt vienu lēmumu par pārejas posma pagarināšanu uz vienu vai diviem gadiem”, teikts tekstā, par kuru panākta vienošanās.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja cer, ka deklarācija, lai gan tā nav tiesiski saistoša, palīdzēs pārliecināt skeptiskos deputātus apstiprināt vienošanos par izstāšanos no ES.
Mejas oponenti ir pauduši asus iebildumus pret vienošanos, kas panākta ar Briseli, kā arī pret agrāko projektu nākotnes politiskajām attiecībām.
Vairāki viņas kabineta ministri atkāpušies, un šobrīd šķiet apšaubāmi, ka Lielbritānijas parlaments varētu apstiprināt panākto vienošanos, kad tuvāko nedēļu laikā notiks balsojums.
Pret vienošanos izteikusies arī Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs Mejas parlamentārais vairākums. DUP bažījas, ka centieni izvairīties no stingrās robežas atjaunošanās uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas novedīs pie Ziemeļīrijas atsvešināšanās no pārējās Lielbritānijas.
Vienlaikus sagaidāms, ka pārējās ES dalībvalstis samitā svētdien parakstīs izstāšanās vienošanos un politisko deklarāciju.
Deklarācijā norādīts, ka Lielbritānija attīstīs “neatkarīgu tirdzniecības politiku”, un paredzētas beigas brīvai cilvēku kustībai starp Lielbritāniju un ES, kas ir divas no galvenajām “Breksita” atbalstītāju prasībām.
Taču deklarācijā nav risināti problemātiskie jautājumi, kas saistīti ar zvejošanu un Gibraltāru.
Gibraltārs Lielbritānijas valdījumā atrodas kopš 1713.gada, taču Spānija joprojām pretendē uz tā atgūšanu. Madride vēlas veto tiesības jautājumā par pēcbreksita vienošanās nosacījumu attiecināšanu uz Gibraltāru.
Vairākas ES valstis, tostarp Francija, paudušas bažas par zvejošanas iespējām Lielbritānijas ūdeņos pēc “Breksita”.
EK pārstāvis Margaritis Shins sacīja, ka jautājumi par Gibraltāru un zvejošanu vēl ir jāatrisina.
