Patiesā labuma guvēju atklāšana ir smaga iejaukšanās personas datu aizsardzībā 13
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības Tiesa (EST) nonākusi pie slēdziena, ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir smaga iejaukšanās ES Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā nostiprinātajās pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.
Tiesa atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas normu, kas paredz, ka informācijai par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem vienmēr ir jābūt pieejamai ikvienam sabiedrības loceklim.
Tiesas ieskatā izpaustā informācija ļauj neierobežotam personu skaitam noskaidrot patiesā labuma guvēja materiālo stāvokli. Turklāt iespējamās sekas saasina fakts, ka, tiklīdz dati ir kļuvuši publiski pieejami, tos var ne tikai brīvi aplūkot, bet arī uzglabāt un izplatīt.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un Finanšu ministriju, ņemot vērā šo EST spriedumu, iecerējusi veikt Latvijas normatīvo aktu izvērtējumu uzņēmumu īpašnieku publiskas pieejamības jomā.
Latvijas normatīvie akti nosaka, ka dati par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem jeb patiesajiem labuma guvējiem ir svarīgi ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanas kontekstā. Tikpat svarīga datu pieejamība ir arī drošas un caurspīdīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai, ļaujot uzņēmējiem veikt darījumu partneru pārbaudi, kā arī sankciju piemērošanas nodrošināšanai, jo ikviens pats ir atbildīgs par partnera patieso labuma guvēju informācijas pārbaudi, lai nepieļautu darījumu ar sankcionētu personu gan tieši, gan pastarpināti.
EST atzinusi, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (jeb AML) 5. direktīvas norma par patieso labuma guvēju datu vispārpieejamu piekļuvi nav spēkā. Tomēr šis tiesas spriedums skar tikai informācijas vispārējo pieejamību. Tas neskar informācijas par patieso labuma guvēju pieejamību tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī likuma subjektiem, piemēram, bankām.
Tieslietu ministrijā skaidro, ka EST spriedums neskar juridisko personu pienākumu atklāt savus patiesos labuma guvējus.
Uzņēmumu reģistra prakse šobrīd nemainās – uzņēmumiem dati par savu patieso labuma guvēju ir jāatklāj tāpat kā līdz šim; informācijas pieejamība par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem šobrīd tiek nodrošināta līdzšinējā apjomā, tas ir, Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv, pakalpojumā “sistēma sistēmā” (API servisos), tiek nodota Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotājiem u. c.
Latvija savulaik, veidojot patieso labuma guvēju publiskas pieejamības regulējumu, balstījusies uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 4. direktīvu, kā arī uz citiem starptautiska un nacionāla līmeņa normatīvajiem aktiem, piemēram, starptautisko sankciju, komerctiesību, informācijas atklātības un atkalizmantošanas, personas datu aizsardzības u. c. jomās, jo tobrīd vēl 5. direktīva nebija radīta. Līdz ar to šobrīd Latvija ir juridiski citā situācijā nekā Luksemburgas Uzņēmumu reģistrs un citi Eiropas Savienības reģistri, kuri savā normatīvajā regulējumā pilnībā balstījās tikai AML 5. direktīvas pamatojumā juridisko personu faktisko īpašnieku publiskai pieejamībai. Tāpēc tiks veikts izvērtējums, lai noskaidrotu EST sprieduma ietekmi uz Latvijas normatīvo aktu regulējumu.
EST spriedumu pieņēmusi, izskatot vairākus Luksemburgas apgabaltiesas iesniegtos prejudiciālos jautājumus par atsevišķu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas tiesību normu interpretāciju un par šo tiesību normu spēkā esamību, ņemot vērā ES Pamattiesību hartu.
Luksemburgas apgabaltiesai šie jautājumi bija radušies, izskatot divus pieteikumus, ko iesniedza kāds Luksemburgā reģistrēts uzņēmums un tā patiesais labuma guvējs, kuri nesekmīgi bija lūguši Luksemburgas Uzņēmumu reģistram ierobežot publisku piekļuvi informācijai, kas attiecas uz tiem.
Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai ar 2019. gadā pieņemto Luksemburgas likumu ir izveidots patieso labuma guvēju reģistrs un noteikts, ka reģistrā ir jāreģistrē un jāatjaunina virkne informācijas par reģistrēto vienību patiesajiem labuma guvējiem. Daļa šīs informācijas ir pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, tostarp tiešsaistē. Šis likums paredz arī iespēju patiesajiem labuma guvējiem noteiktos gadījumos pieprasīt reģistra pārvaldītājam – Luksemburgas Uzņēmumu reģistram – ierobežot piekļuvi šai informācijai.
