Eiropas Savienības tiesa nospriedusi, ka latviešu valodu neprotošie ārzemnieki drīkst pirkt zemi Latvijā 4
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības (ES) tiesa nospriedusi, ka Latvijas likumi, kuri ierobežo lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes izdotajām direktīvām par pakalpojumiem ES dalībvalstu iekšējā tirgū un līgumu par ES darbību.
Tiesneši atraduši, ka Latvijā noteiktais aizliegums ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi neprot valsts valodu un pastāvīgi nedzīvo Latvijā, ir diskriminējošs.
Tas liedz citu ES dalībvalstu pilsoņiem pievērsties uzņēmējdarbībai kādā ES dalībvalstī, kurā viņi pastāvīgi nedzīvo. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem zemes iegādē šādu aizliegumu nav.
Šāds spriedums izdots šī gada 11. jūnijā, skatot Vācijas pilsoņiem Karlheincam Baralam un Andreasam Koomam piederošās un Latvijā reģistrētās SIA “KOB” iesniegto prasību pret Madonas novada pašvaldības administratīvo aktu strīdu komisiju.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks un darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi izvērtēšanas komisijas vadītājs Āris Vilšķērsts stāsta, ka 2018. gada 10. janvārī SIA “KOB” gribējusi nopirkt Ošupes pagastā 8,10 hektārus. Bet komisija atteica dot atļauju šīs zemes iegūšanai īpašumā tāpēc, ka uzņēmuma valdes loceklis nebija iesniedzis dokumentu, kas apliecina pieminētajā likumā noteikto prasību par valsts valodas prasmi tādā pakāpē, lai spētu sarunāties par sadzīves un profesionālām tēmām.
Uzņēmuma pārstāvis pārsūdzēja šo lēmumu novada pašvaldības administratīvo aktu strīdu komisijā, kas sūdzību noraidīja, balstoties uz Latvijā pieņemto likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.
2017. gada 23. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma šī likuma grozījumus, kuros noteica, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem jāzina valsts valoda noteiktā pakāpē. Cita starpā tie paredz arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi nav ES pilsoņi un ja pastāvīgi nedzīvo Latvijā.
Toreiz šis likums tika labots tāpēc, ka 2016. gadā Eiropas Komisija jau bija ierosinājusi pret Latviju pārkāpuma procedūru, prasot grozīt tolaik spēkā esošos lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes noteikumus, kuri cita starpā juridiskām personām prasīja, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir lauksaimnieciska izglītība.
Arī toreiz EK uzskatīja, ka ar šādiem noteikumiem ES dalībvalstu pilsoņiem tiekot liegta brīvība pievērsties uzņēmējdarbībai.
“Par šādu spriedumu esmu pārsteigts un apbēdināts,” saka Zemnieku saeimas valdes loceklis un Durbes novada zemnieku saimniecības “Pīlādži” finanšu direktors Edgars Putra, kurš 2017. gadā bija viens no šo ierobežojošo zemes iegādes noteikumu autoriem.
Kā viņš atceras, pirms šādu noteikumu ieviešanas Latvijas valsts pārvaldes pārstāvji apmeklēja citas ES dalībvalstis, kurās, kā atklāja, ārzemniekiem arī ir noteiktas prasības zemes iegādē.
Piemēram, Francijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem arī tika prasīta valsts valodas prasme. Edgars Putra stāsta, ka Durbes pusē pazīstot vairākus ārzemniekus, kuri Latvijā jau ilgāku laiku nodarbojas ar lauksaimniecību un ir iemācījušies latviešu valodu.
Tāpēc, viņaprāt, dīvaina ir šīs SIA “KOB” prasība tiesā un norādes uz diskrimināciju.
“Šāds tiesas spriedums mums, protams, būs jāievēro,” saka Saeimas deputāts Armands Krauze, viens no likuma grozījumu iniciatoriem, “2017. gadā, kad Saeima pieņēma šādus grozījumus, mēs gribējām nevis kaut ko neļaut vai ierobežot, bet mazināt risku lauksaimniecības nozarē, kurā strādāja dāņi, vācieši un citu Eiropas valstu pilsoņi, kuri, neprazdami valsts valodu, nespēja iekļauties Latvijas sabiedrībā, sekot līdzi valstī izdotajiem likumiem, kas saistoši visiem Latvijā strādājošajiem lauksaimniekiem neatkarīgi no viņu tautības un pilsonības.”
