ES tiesa ļauj ierobežot “pabalstu tūrismu” 0
Bosnijā dzimusī Nazifa Alimanoviča un viņas trīs Vācijā dzimušie bērni 1999. gadā pārcēlās uz Zviedriju un ieguva šīs valsts pilsonību, bet 2010. gadā ģimene atgriezās Vācijā. Alimanoviča un viņas vecākā meita pēc atgriešanās bija nostrādājušas tikai nepilnu gadu. Neviena no viņām nav bijusi nodarbināta kopš 2011. gada maija. Sievietes saņēma bezdarbnieka pabalstus, savukārt jaunākie bērni saņēma sociālos pabalstus, līdz Berlīnes Darba centrs viņiem to liedza. Vācijas iestādes paziņoja, ka ārzemnieki, kuri Vācijā uzturas, lai atrastu darbu, nevar pretendēt uz ģimenes pabalstiem.
Eiropas tiesa konstatēja, ka tas nav vienlīdzīgas attieksmes pret citu ES valstu pilsoņiem pārkāpums. Jo, ja ES pilsonis nostrādājis mazāk par gadu un piespiedu kārtā kļuvis par bezdarbnieku, viņš saglabā uzturēšanās tiesības sešus mēnešus un drīkst šajā laikā pretendēt uz pabalstu. Ja viņš nav strādājis, bet turpina meklēt darbu (un to var pierādīt), viņu nedrīkst izraidīt, bet valsts viņam var atteikt sociālo pabalstu. Šis ES tiesas spriedums attiecas uz līdzīgiem gadījumiem visās dalībvalstīs.
Tā dēvētais “pabalstu tūrisms” izsaucis ES bagātāko valstu sabiedrībā (īpaši Vācijā un Lielbritānijā) asu reakciju, ka ieceļotāji no relatīvi nabadzīgākajām dalībvalstīm negatīvi ietekmē to iekšējo darba tirgu. Vācijā par bezdarbnieku kļuvušais migrants var saņemt ap 70% no algas pirmajā gadā no apdrošināšanas sistēmas, kas balstās uz strādājošo ieguldījumiem.
