ES Tiesa ļauj arestēt “airBaltic” un lidostas “Rīga” aktīvus strīdā ar “flyLAL” 1
Ir jāarestē Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” un starptautiskās lidostas “Rīga” aktīvi nepilnu 200 miljonu litu (58 miljonu eiro) apmērā, teikts Eiropas Savienības (ES) Tiesas pieņemtajā spriedumā, kas apstiprina Lietuvas tiesas spriedumu un nozīmē, ka bankrotējušās Lietuvas aviokompānijas “flyLAL-Lithuanian Airlines” kreditori var cerēt uz daļas naudas atgūšanu.
ES Tiesas 23.oktobra spriedums paver iespējas “flyLAL” akcionāriem atgūt nepilnus 200 miljonus litu, kas zaudēti, iespējams, Latvijas lidsabiedrības negodīgas darbības rezultātā, pirmdien paziņoja “flyLAL” bankrota administrators Aurims Valaitis.
“Spriedums gan rada pamatu “airBaltic” un lidostas “Rīga” aktīvu arestam Latvijā, gan rada jaunu precedentu Eiropas Savienības tieslietu sistēmā, ka ES dalībvalsts tiesas spriedumu par aktīvu arestu var padarīt par spēkā esošu visā Eiropas Savienībā,” klāstīja Valaitis.
Bankrota administrators tagad gaida Latvijas Augstākās tiesas lēmumu šajā lietā.
“airBaltic” korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags norādīja, ka ES Tiesas spriedums neietekmēs “airBaltic” biznesa stratēģiju Lietuvā. “Pāragri vēl spekulēt [par “airBaltic” tālāko rīcību saistībā ar ES Tiesas spriedumu], pirms saņemti visi dokumenti, jebkurā gadījumā tas nemaina mūsu biznesa stratēģiju Lietuvā,” sacīja Vanags.
Savukārt lidostas “Rīga” Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane minēja, ka Latvijas Augstākā tiesa bija vērsusies ES tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā interpretējama ES regula par citas dalībvalsts tiesu nolēmumu atzīšanu. “Latvijas tiesās “flyLAL” atsaucas uz šo regulu, lūdzot izpildīt Lietuvas tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu. ES Tiesa Latvijas Augstākajai tiesai ir sniegusi atbildes par regulas interpretāciju, līdz ar ko Augstākā tiesa atsāks lietas izskatīšanu, lai pieņemtu lēmumu pēc būtības,” teica Rinmane.
Lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks intervijā biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja, ka “flyLAL” prasība ir vēsturiskā konkurences kropļojuma sekas.
“Visas šīs tiesvedības [ar “flyLAL” un Norvēģijas investoru “Rixport”] ir vēstures mantojums un visas situācijas ir mēģināts nokārtot arī ārpus tiesas zāles. (..) Arī “flyLAL” prasība ir vēsturiskā konkurences kropļojuma sekas. Turklāt lidosta “Rīga” šajā prasībā ir pievilkta klāt aiz matiem caur “airBaltic”. Visās šajās lietās mēs esam darījuši labāko ko varam – algojuši labus juristus, kas mūs pārstāv, mēģinājuši runāt tā, lai mūs sadzird. Kā lidostas vadītājs es varu teikt, ka ne par vienu no šīm prasībām es neesmu sajūsmā. Neviena no tām nav viegla un vienkārša, kur ir skaidrs, ka balts ir balts un melns ir melns,” sacīja Mūrnieks.
Lietuvas nacionālā aviokompānija “flyLAL” 2009.gada janvārī iesniedza bankrota pieteikumu, kā vienu no iemesliem minot negodīgu konkurenci aviācijas sektorā. 2008.gada 31.decembrī Lietuvas Apelācijas tiesa atstāja spēkā Viļņas apgabaltiesas lēmumu noteikt Rīgas starptautiskās lidostas un “airBaltic” īpašumu nepilnu 200 miljonu litu (58 miljonu eiro) vērtībā arestu, ko bija pieprasījusi “flyLAL “, vainojot “airBaltic” negodīgā konkurencē.
Tomēr 2013.gada maijā Latvijas Augstākā tiesa vērsās ES Tiesā pēc sākotnējā sprieduma par to, vai ir pamats Latvijā neatzīt Lietuvas Apelāciju tiesas spriedumu.
