Kas ir Eiropas Savienības tiesa un kādos gadījumos varam tajā vērsties? 16
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vāja izpratne par tiesas funkcijām
Daudzi Eiropas Savienības (ES) Tiesas spriedumi ietekmē to, kā mēs patlaban dzīvojam. Vai tie ir transporta jomas jautājumi, vai tas ir banku sektors, vai tā ir naudas atmazgāšana, vai tā ir konkurence vai lauku atbalsts… secina ES Tiesas augstākās amatpersonas, kuras nesen viesojās Rīgā.
Parasti uz Latviju brauc citu valstu tiesneši, lai tiktos ar saviem amata brāļiem un māsām, bet šoreiz, un tas notika pirmo reizi ES Tiesas vēsturē, no Luksemburgas ārvalstu vizītē devās tiesas delegācija: tiesas sekretārs Alfredo Kalots Eskobars un galvenie tiesas ģenerāldirektori. Šā pilotprojekta iniciatore bija ES tiesnese un palātas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
Ne tikai mūsu valsts iedzīvotājiem, bet arī politiķiem ir gaužām vāja izpratne par to, kādas ir ES Tiesas funkcijas un kā tās tiek īstenotas. Ir tikai šaurs profesionāļu loks, kas to saprot, tāpēc ir ļoti būtiski veicināt iedzīvotāju izpratni par ES pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atzina sekretariāta vadītājs Eskobars. Tiesas amatpersonas tikās ne tikai ar žurnālistiem, bet arī ministriem un Saeimas deputātiem, lai paplašinātu viņu redzesloku šajos jautājumos, kā arī viesojās Rīgas pilī un tiesās.
Pētniecības un dokumentācijas direkcijas direktore Čelestīna Jannone pastāstīja, ka patlaban ES Tiesā atrodas 600 lietu, no kurām desmit ir Augstākās tiesas un Satversmes tiesas uzdotie prejudiciālie jautājumi par ES tiesību aktu interpretāciju. “Šādus jautājumus var uzdot jebkura dalībvalsts tiesa, pat maza ciemata tiesa, jo šāds dialogs atbilst ES tiesībām,” skaidroja Jannone.
Bēdīgi slavenais Latvijas pienesums
Latvijā ES Tiesas vārds plašāk izskanēja saistībā ar bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietu. Toreiz Rīgas rajona tiesa vērsās ES Tiesā, lai noskaidrotu, vai Rimšēvičam ir piemērojama Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa imunitāte. ES Tiesa atbildēja, ka pret Rimšēviču sāktajā kriminālprocesā tā nav piemērojama.
“ES nebija judikatūras šajā tiesību jautājumā, jo tā nav bieža prakse, ka aiztur tik augstu amatpersonu aizdomās par smagu noziegumu. Rimšēviča lieta ir bēdīgi slavens Latvijas pienesums Eiropas tiesību telpā,” atzina Ineta Ziemele. ES Tiesas spriedums tagad ir saistošs ne tikai Latvijai, bet visām ES dalībvalstīm.
Aizvadītā gada nogalē ES Tiesā vērsās Satversmes tiesa ar prejudiciālu lūgumu, jo, izskatot lietu, kas ierosināta pēc “Eiroaptiekas” sūdzības, tai bija radušās pamatotas šaubas, vai valdības pieņemtie noteikumi par zāļu reklamēšanas kārtību un kārtību, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem zāļu bezmaksas paraugus, atbilst Eiropas Komisijas direktīvai.
“Eiroaptieka” bija iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumu par normu, kas paredz ierobežojumus zāļu reklāmai, proti, aizliegumu izplatīt informāciju par zāļu cenu, pērkot kopā vismaz trīs preces. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdētā norma ierobežojot tās tiesības uz vārda brīvību un uz īpašumu. Turklāt ierobežojums neesot noteikts ar likumu. ES Tiesa atbildēja, ka tā tomēr ir zāļu reklāma, ja tiek norādīta medikamentu cena, izsludinot īpašu izpārdošanu vai sniedzot paziņojumu, ka minētās zāles tiek pārdotas komplektā ar citām zālēm.
Sankciju skartie aktīvi pārsūdz lēmumus
ES Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine, kura arī bija tiesas amatpersonu delegācijā, pastāstīja, ka tiesā patlaban esot aptuveni 75 pieteikumi par ES uzliktajām sankcijām Kremlim pietuvinātajām personām. Viena no lietām, kas izskatīta paātrinātā procesā pusgada laikā, bijusi Krievijas valdības finansētā un starptautiskajai sabiedrībai paredzēta televīzijas tīkla “Russia today France” lieta.
Vispārējā tiesa noraidīja telekanāla “RT France” prasību pret ES Padomi (Eiropadomi) par kanāla apraides aizliegšanu blokā. Tiesa nolēma, ka sankcijas pret kanālu bija “atbilstošas un nepieciešamas”. Tiesa secināja, ka ES Padome apstiprinājusi faktu par “RT France” “aktīvu atbalstu Krievijas destabilizācijas un agresijas politikai” attiecībā pret Ukrainu. Turklāt kanāls pārraidīja informāciju, kas attaisnoja Krievijas karu pret Ukrainu un kas varēja radīt būtiskus draudus sabiedriskajai kārtībai un ES drošībai, norādīja tiesa.
“Jauno ar Krievijas agresiju saistīto sankciju kontekstā pirmo reizi ES vēsturē “Russia Today” lietā bija iesaistījušās dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija. Tas parādīja to, ka mēs esam nonākuši pie jaunas izpratnes, cik svarīgas ir šīs lietas un cik svarīgs ir dalībvalstu mājas darbs, ko tās veic, vācot informāciju un skaidrojot lēmuma aspektus tiesiskās kontroles procesā,” uzskata Reine.
ES Tiesa izskata arī kasācijas sūdzības, un “RT France” ir izmantojusi šo iespēju un iesniegusi sūdzību. Tad redzēsim, kāds būs ES Tiesas gala vērtējums, sacīja tiesnese.
Inga Reine pastāstīja, ka sankciju sarakstā iekļautās fiziskās un juridiskās personas ļoti aktīvi pārsūdzot šos lēmumus. Tas apliecinot, ka sankcijas esot efektīvas.
Tiesā ar prasību pret Eiropadomi (ES Padomi) jau 2014. gadā ir vērsušās vairākas bijušās Ukrainas amatpersonas. Tostarp Ukrainas parlamenta atlaistais un vēlāk arī notiesātais bijušais valsts prezidents Viktors Janukovičs, kurš aizbēga uz Krieviju un iesniedza prasību tiesā atcelt viņam Eiropadomes uzliktās sankcijas. Janukovičs iekļaušanu sankciju sarakstā ir apstrīdējis jau no sākta gala, norādot, ka tiekot pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā, kas notika Ukrainā. Eiropadomei, kas uzlika sankcijas, bija jāpierāda tiesai, ka tiek ievēroti Eiropas Savienības tiesību pamatprincipi, tostarp Janukoviča tiesības uz aizstāvību, ka viņa atrašanās sankciju sarakstā ir pamatota.
Vispārējā tiesa Janukoviča lietā nāca klajā ar spriedumu 2022. gada 22. martā, un tiesas ieskatā viņa tiesības uz aizstāvību ir bijušas pārkāptas. Tiesa, vērtējot pirmstiesas izmeklēšanas procesuālās darbības, ir konstatējusi arī vēl citus pārkāpumus no Ukrainas tiesībsargājošo institūciju puses, un uz šā pamata tiesa ir anulējusi Janukoviča atrašanos sankciju sarakstā.
Ņemot vērā to, ka Janukovičs algo ļoti spēcīgus advokātus no advokātu birojiem Londonā, kuri specializējas tieši sankciju lietās, viņa uzvara tiesā nepārsteidz. Iespējams, ka Eiropadomes juridiskais birojs lielā noslogojuma dēļ formālāk pieiet šiem jautājumiem, tāpēc ir sanācis tā, ka Eiropadome nav spējusi pierādīt, ka Janukoviča atrašanās sarakstā ir juridiski pamatota.
I. Reine: “ES Padome neizdara savu darbu kvalitatīvi, neatjauno lietas materiālus, nepārbauda no jauna faktus. Informācija ieplūst ES Padomē no dalībvalstīm, un šis ir signāls, ko mēs sūtām arī dalībvalstīm, ka tām ir jāveic savs darbs. ES ir tiesiska ne tikai tāpēc, ka dalībvalstis ir tiesiskas un demokrātiskas, bet arī tāpēc, ka ES iestādēm jābūt tiesiskām un demokrātiskām un mēs nedrīkstam pieļaut patvaļu.”
Reine pastāstīja, ka nesen esot pieņemts aizliegums ES advokātiem sniegt juridiskus pakalpojumus Krievijas uzņēmumiem. Vairāki ES advokāti jau esot iesnieguši sūdzību ES Vispārējā tiesā, jo uzskata, ka šis aizliegums ir nesamērīgs.
UZZIŅA
Kas ir ES tiesa
ES Tiesa sastāv no divām tiesām: Tiesas (Court of Justice) un Vispārējās tiesas (General Court).
Tiesas sastāvā ir 27 tiesneši, proti, viens tiesnesis no katras dalībvalsts; no Latvijas tā ir tiesnese Ineta Ziemele.
Tiesas sastāvā ir arī 11 ģenerāladvokāti, tostarp ģenerāladvokāte no Latvijas Laila Medina.
Vispārējās tiesas sastāvā ir divi tiesneši no katras dalībvalsts; no Latvijas tie ir tiesneši Inga Reine un Pēteris Zilgalvis.
Kopš 1952. gada abas tiesas – ES Tiesa un ES Vispārējā tiesa – ir pieņēmušas vairāk nekā 40 580 spriedumu un rīkojumu.
ES tiesas uzdevumi
kontrolē ES iestāžu aktu tiesiskumu;
nodrošina, ka dalībvalstis pilda no līgumiem izrietošos pienākumus;
pēc valsts tiesu lūguma interpretē ES tiesības.
Kādā valodā sazinās ES tiesā
Lai nodrošinātu, ka visiem pilsoņiem ir vienādi pieejama justīcija, par tiesvedības valodu var tikt noteikta jebkura no 24 ES oficiālajām valodām.
Lai lietas dalībnieki, advokāti, tiesneši un ģenerāladvokāts varētu sazināties tiesas sēdē, tiek nodrošināta sinhrona tulkošana vairākās valodās.
Divās juridiskās tulkošanas direkcijās darbojas 24 valodu nodaļas, kurās strādā juristi lingvisti.
