Cik vidusskolēnu patlaban mācās Krimuldas vidusskolā? 4
Kopējais skolēnu skaits ir aptuveni 345 bērni, no tiem 45 vidusskolēni.
Jaunjelgavas novada vadītājs Satversmes tiesā cīnījās par to, lai valdībai nebūtu tiesības noteikt minimālo izglītojamo skaitu novada vidusskolās, atstājot šo jautājumu pašvaldības kompetencē. Vai arī Krimuldas novadam šī ir aktuāla tēma?
Latvijā iedzīvotāju skaits mazinās. Lai gan ne tik izteikti, taču tas notiek arī pie mums, kas loģiski nes līdzi arī skolēnu skaita sarukumu. Skolām konkurence un attīstība tāpēc drīzāk ir lejupejoša. Ja valstiskā līmenī ir pateikts, ka mums lielāks skolēnu skaits jāvirza profesionālajās skolās, tad ir tikai loģiski, ka vidusskolu loma mazinās. Man kā pagastvecim ir jācīnās par vidusskolas saglabāšanu, un es to arī darīšu. Mans uzdevums ir mudināt, stumt un skubināt skolotājus un citus pašvaldību darbiniekus domāt par pārmaiņām un, saglabājot stabilās vērtības, meklēt veidus, kā piedāvājumu dažādot. Jau vairākus gadus mūsu vidusskolēni līdztekus vispārējai izglītībai apgūst projektu vadības kursu, bez maksas var iegūt autovadītāja apliecību, esam palielinājuši stipendiju par labām sekmēm. Tomēr ir jāiet uz priekšu un piedāvājums vēl vairāk jādažādo. Tagad, piemēram, esam pieteikušies Eiropas projektā un ceram, ka jau šoruden izdosies vidusskolā ieviest robotiku.
Uzskatu, ka izglītības iestādes tuvums ir pamats lauku izdzīvošanai. Mēs vēl esam Pierīga, un mums tā situācija vēl nav tik kritiska, tomēr ir jāapzinās mazu vidusskolu pluss – individuālā pieeja, kas nav iespējama lielajās skolās. Pirms pāris gadiem gan bijām spiesti aizslēgt Turaidas pamatskolu. Un tas absolūti nebija stāsts par to, ka pašvaldība to nevar atļauties. Deviņu klašu komplektā skolā mācījās 26 bērni. Apvienojot tik galēji pretējus vecuma posmus mācībstundās, sāka stagnēt kā izglītības kvalitāte, tā socializēšanās un dabiskās konkurences izjūta. To nevarēja turpināt. Esmu izsecinājis – ja klasē ir vismaz 8 – 10 skolēni, tad ir vērts turēt vidusskolu. Ja skolēnu mazāk, tad tik tiešām jāsāk domāt.
Un tomēr priekšvēlēšanu laikā Krimuldas novadam tika veltīta asa kritika saistībā ar samērā zemajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos.
Ar statistiku var viegli manipulēt. Skaitļi, ko pirms vēlēšanām publicēja Latvijas sabiedriskie mediji (lsm.lv), rādīja, ka Krimuldas novadā ir ļoti slikti rezultāti centralizētajos eksāmenos, un arī mums pārmeta. Bet mani pārsteidza, ka šajā sarakstā, kur sadaļā “Centralizēto eksāmenu rezultāti” visas pašvaldības bija rindotas pēc iegūtajiem procentiem, pirmajā vietā bija Inčukalna novads, apsteidzot Rīgas ģimnāzijas, Daugavpils liceju utt. Tas ir mūsu kaimiņu novads, un tur vienīgā vidusskola ir Vangažos. Personīgi pazīstu šīs skolas direktori, tāpēc zvanīju viņai, lai apsveiktu. Bet, kā izrādās, 2016. gadā, par kuru apkopoti rezultāti, Vangažu vidusskolā nemaz nav bijusi 12. klase, tāpēc rezultātu salīdzinājumam ņemts 9. klases dzimtās valodas eksāmens krievu plūsmai! Tas tikai liecina, cik konkrētā lsm.lv statistika ir pavirša. Man šo žurnālistu vietā kauns par šādu darbu. Tante no laukiem, saprotams, to nezināja un varbūt arī zinot neiedziļinātos, tāpēc tas bija labs rīks populismam.
Krimuldas vidusskolēnu rezultāti centralizētajos eksāmenos pēdējos gados ir vidēji valstī un vidēji Pierīgā. Tas nav slikti, bet nenoliedzu, ka ir vajadzīgs iekustēties, lai vismaz kaut kādos mācību priekšmetos varam palepoties ar labiem rezultātiem. Nav jāmeklē vainīgie, bet vājie punkti sistēmā, nenoveļot visu uz argumentu, ka mums ir vāji skolēni.
