Kas ir pirmie darbi, kam ķersieties klāt domes priekšsēdētāja amatā? 4
Pats sev uz papīra esmu uzlicis 45 nopietnākus darbus, kas man būtu šajos četros gados jāizdara, tos jau esmu nosacīti iedalījis divās grupās – lielākos un mazākos. Pats sev visu laiku atgādinu – nedrīkst pazust mazo darbu jūklī, atstājot lielos novārtā. Pagaidām esmu pieķēries pie iekšējo procesu sakārtošanas, piemēram, lai visiem darbiniekiem būtu atbilstoši telefoni, ar kuriem viņi var fotografēt un operatīvi apmainīties ar informāciju, lai sarunas varētu pāradresēt no viena numura uz otru, lai tās vajadzības gadījumā varētu ierakstīt procesu vadībai, lai varam smuki ar datoru visiem darbiniekiem vai iedzīvotājiem izsūtīt īsziņas. Tas viss padarīs procesu ātrāku un ērtāku. Vēl mans mērķis ir aktīvāk iesaistīt biedrības dažādu procesu organizēšanā novadā, kā arī novadā notiekošos kultūras pasākumos iedvest vēl lielāku pievienoto vērtību. Jau esmu sācis centienus izskaust birokrātiju un atrast uzrunājošu veidu, kā vienkārši un saprotami skaidrot procesus iedzīvotājiem vai aicinātu iesaistīties novada dzīves plānošanā un uzlabošanā. Blakus katram formālā, sausā valodā noformētam lēmumam jāizveido skaidrojošs teksts iedzīvotājiem – feisbuka ieraksta vai infografikas veidā, kur pāris punktos aprakstīta lietas būtība. Šajā virzienā strādāt pieprasa reālā situācija. Tāpēc mums tagad ir arī jauna darbiniece, kas aktīvi strādā sociālajos tīklos.
Gados jaunu politiķu Latvijā nav daudz. Kāds bija jūsu ceļš uz politiku?
Jau mācību laikā aktīvi iesaistījos skolas dzīves veidošanā – piedalījos avīzes gatavošanā un klases padomē, vēlāk darbojos skolēnu parlamentā un aktīvi iesaistījos starptautiskajos skolēnu projektos. Pēc tam sāku studēt un strādāt par projektu vadītāju Krimuldas novadā, tad sāku apmeklēt domes sēdes un iepazīt politikas veidošanas procesu novadā. Tad mani aicināja kandidēt un es to darīju. Pirmo reizi, skaidri apzinoties, ka mani neievēlēs, – pieredzes iegūšanai. Man nebija nekādu politisko ambīciju, vēlējos kaut ko darīt novada labā. Bet mani ievēlēja, kļuvu par vairāku komiteju vadītāju, pēdējos divus gadus biju domes vadītāja vietnieks. Un šis tagad laikam ir loģiskais ceļa turpinājums. Es neesmu karjerists, man amats nav pašmērķis. Man patīk būt organizatoriskos procesos, te es jūtos kā zivs ūdenī. Nekad neesmu sev uzstādījis mērķi – būšu pagastvecis, bet vienlaikus nevaru teikt, ka esmu te nejauši iemests. Tas tā loģiski nācis. Politiķis Latvijā daļēji ir kā lamuvārds. Un zināmā mērā – pamatoti. Bet es ticu cilvēkos labajam. Ticu, ka visi, kas nākuši pie varas, to ir darījuši ar labu domu – pacelt novadu, pacelt Latviju vai Eiropu. Taču acīmredzot kaut kādā brīdī politikas kombains aprij un par cilvēku sāk runāt, ka viņš ir tāds vai šitāds. Tāpēc ir svarīgi, ka nomainās politiskā paaudze, jo viens cilvēks neko nevar pārmainīt.
Pārstāvat Latvijas Zemnieku savienību. Vai savā karjerā plānojat iesaistīties arī valsts politikas veidošanā?
Kuluāru sarunāšana, savējo iebīdīšana, projektu kārtošana savā labā, zagšana, manuprāt, tas nav savienojams ar politiku un cilvēciskā līmenī arī ar manu iekšējo būtību. Mēs, Latvija, esam jauna demokrātija, un diemžēl partijas ir cikliskas. Tās uzzied un novīst. Tāpēc man patlaban drīzāk ir nevēlēšanās iesaistīties lielajā politikā, jo ir risks, ka pēc desmit gadiem partijas, par kuras principiem es iestājos, vairs nebūs. Vecajās demokrātijās, kur ir divpartiju sistēma, vērtības ir daudz stabilākas, virzieni mazāk mainīgi. Latvijā tagad politiķi tiek vērtēti tā – tu esi slikts, jo esi partijā ar tādiem un tādiem cilvēkiem, nevis tāpēc, ka partija iestājas par konkrētām vērtībām. Visām partijām piedāvājums ir vienāds ar dažām niansēm. Politiskā kultūra ir visai slidena. It kā skaidri zināmi partiju virzieni ir nacionāļiem un “Saskaņai”. Tanī pašā laikā kā vieniem, tā otriem ir savi piesitieni pretinieku elektorātam. Partiju dalīšana pēc deguniem vai etniskās piederības ir ļoti zems līmenis. Es iestājos par ideoloģisku piedāvājumu. Manas vērtības ir vairāk liberālas ar konservatīvu piesitienu. Ja es Latvijā redzētu šādu partiju, iespējams, izlemtu iesaistīties arī lielajā politikā. Pagaidām to neredzu. Kāpēc esmu iestājies LZS? Jo tā nav partija viendienīte – tā ir viena no vecākajām partijām. Tā ir stabilitāte, un tās politika no visām partijām vistuvākā maniem uzskatiem.
Vai nepieciešama jauna reģionālā reforma?
Ļoti bieži dzirdu, ka iepriekšējā reforma nav bijusi veiksmīga. Un tas arī dod attiecīgo augsni jaunai. Secinājumi un analīze par iepriekšējās reformas veiksmēm un neveiksmēm nav pilnīgi skaidra, bet, plānojot nākamo, būtu loģiski analizēt iepriekšējās kļūdas. Piekrītu, ka 700 cilvēku pagastam uzturēt atsevišķu administratīvo aparātu ir par traku, taču es uzskatu, ka tomēr jāatgriežas pie divu līmeņu pašvaldību administrēšanas. Neapzināti veidojas kaut kādas sadarbības teritorijas, kurās vairāku novadu lietas kārto centralizēti. Ir jomas, piemēram, civilā aizsardzība vai izglītības pārvalde, kur mums turēt veselu štata vietu vienkārši nav jēgas, jo nav darba apjoma. Turklāt koordinēšana vieglāka ir tad, ja šīs lietas plašākā teritorijā – vairākos novados – pārrauga viens cilvēks. Tanī pašā laikā, izveidojot viena līmeņa rupjāku Latvijas dalījumu, draud vēl lielāka nomaļu segregācija. Novadiem jāpaliek ar savām pašlemšanas tiesībām, bet vienlaikus jāpastāv sadarbības teritorijām, kas attāli līdzinās izbijušajiem rajoniem, kur novadi daļu savu funkciju apvieno.
Kā noturēt cilvēkus novadā?
Domāju, ja nebūtu notikusi Ušakova akcija ar deklarēšanos Rīgā, mums situācija ar iedzīvotāju skaitu būtu palikusi nemainīga. Pilsētplānošanas teorija nosaka, ka 90 kilometru rādiusā ap citadeli ir attīstība. Cilvēki pēdējos gados izvēlas dzīvot ārpus pilsētas – Pierīgā. Ādaži un Babīte jau ir pilni. Attīstības aplis izplešas, un Krimulda tam pietuvojas. Cilvēki interesējas par dzīvojamām un uzņēmējdarbības platībām, kas liecina, ka šī ir perspektīva teritorija. Tāpēc uzskatu, ka mūsu kā pašvaldības uzdevums ir piesaistīt investorus. Tāpat cilvēkos jāveicina piederības sajūta novadam, kas ir kultūras un novada tēla jautājums. Pēc jebkuras aktivitātes, pasākuma jāizvērtē iedzīvotāju viedoklis. Tikai tā varam piedāvāt lietas, kas iedzīvotājus darītu apmierinātus.
