“Mammu, bet ja nu es pats nevarētu elpot un man būtu jānēsā skābekļa maska? Un ja nu es pats nevarētu ēst un mani ēdinātu caur zondi?” 0
“Tad es tevi ēdinātu caur zondi ar savu pienu. Un iemācītos regulēt tavu skābekļa aparātu, ja reiz tas viss ir tev vajadzīgs, lai tu būtu liels un stiprs. Un, liekot gultiņā, es tev teiktu: “Es tevi mīlu, mans saldais mazuli ar aksesuāriem.”
“Bet mammu, mammu, ja nu man vajadzētu veikt operāciju sirdij, pirms kuras šķiroties tu domātu, ka tava sirds pārplīsīs uz pusēm no sāpēm?”
“Tad es tevi cieši apķertu, līdz medmāsas tevi aizvestu. Es vai prātā juktu no uztraukuma, būtu gatava, lai mana sirds salūzt, ja vien tas palīdzētu kļūt tavai sirsniņai veselai. Un pēc tam es teiktu: “Es tevi mīlu, mans mazais sirds kareivi!”
“Bet, mammu, mammu, bet ja nu mana nākotne būtu biedējoši nezināma un tu raudātu no pārdzīvojumiem?”
“Tad es paskatītos tev tieši acīs un teiktu: “Es tevi mīlu, mans bērns.” Tāpēc, ka tu, mazuli, tava dzīve – tā nav tikai tava medicīniskā kartīte. Tu esi mans bērns. Un katra cilvēka dzīve biedē ar nezināmo. Tāpēc mēs nesteidzinām notikumus, ejam soli pa solim un baudām šodienu.”
“Bet, mammu, ja nu mans pirmais dzīves gads tev sagādātu tik daudz sāpju, ka tavai sirdij būtu daudz rētu?”
“Mans dārgais, šīs rētas patiesībā nav rētas, bet mans sirds paplašinājums – tā kļuvusi tik liela, ka es tādu pat to nespēju iztēloties. Tā ir liecība par jaunu mīlestību un cieņu pret tavu tēti, brāli, mediķiem un tevi. Protams, reizēm man liekas, ka mana sirds tūlīt saplīsīs gabalos, bet es esmu ieguvusi daudz vairāk no tā, kas kādreiz likās zaudējums. Es skūpstītu tavus apaļos vaidziņus un teiktu: “Es tevi mīlu, mans milzu brīnum!”
Es šodien esmu tik laimīga, svinot tavu pirmo dzimšanas dienu. Tu to izdarīji, Kaleb!
Es tevi mīlu, mans brīnišķīgais mazuli!
Avots: themighty.com
