ES saskaras ar akūtu enerģētikas krīzi, jo Putins izmanto enerģijas piegādes ieročus, atriebjoties valstu līderiem par atbalstu Ukrainai 73
Tagad Krievija pārtrauc dabas gāzes piegādi Latvijai, pieaugot enerģētikas panikai Eiropā pēc tam, kad tika pārtrauktas piegādes Polijai, Somijai, Nīderlandei un Dānijai, Bulgārijai – un dažas pilsētas kļūst tumšas, lai taupītu enerģiju.
Šķiet, ka Vladimirs Putins cer, ka Eiropas vienotība aizstāvēt Ukrainu sabruks, pirms vissliktākās ekonomikas recesijas sekas būs jūtamas Krievijā.
Īsā paziņojumā “Gazprom” paziņoja, ka aptur gāzes piegādes Krievijas mazajai kaimiņvalstij, jo Latvija pārkāpusi “gāzes ieguves noteikumus”, kas, domājams, attiecas uz ES dalībvalsts striktu atteikšanos maksāt rubļos.
Šonedēļ Krievija arī samazināja gāzes daudzumu, kas tiek piegādāts pa cauruļvadu “Nord Stream 1” – galveno ceļu uz Vāciju – līdz 20% jaudas. Krievija arī apturējusi gāzes pārdošanu uzņēmumam “Shell Energy Europe” Vācijā.
Kremlis informējis, ka gāzes plūsmas tiek aizturētas, jo tiek remontētas turbīnas, kas sūknē gāzi, taču Vācija paziņoja, ka tas ir tikai aizbildinājums.
Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka Putins šādi atriebjas Eiropas Savienības valstu līderiem par to, ka viņi ir izaicinājuši viņu ar iejaukšanos Ukrainas – Krievijas karā.
Latvijas mediji publiskojuši informāciju, ka valsts jau ir piekritusi turpināt pirkt Krievijas gāzi no cita piegādātāja.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas politikas jautājumos Edijs Šaicāns sacīja, ka “Gazprom” solim būs maza ietekme, jo Latvija jau ir nolēmusi aizliegt Krievijas gāzes importu no 2023. gada 1. janvāra.
“Gazprom” paziņojums nāca klajā dienu pēc tam, kad Latvijas enerģētikas uzņēmums “Latvijas Gāze” paziņoja, ka pērk gāzi no Krievijas un maksā eiro, nevis rubļos, kas būtu nepieciešami, tirgojoties ar “Gazprom” – saskaņā ar Kremļa rīkojumu.
Bažas par dabas gāzes piegādi Eiropā ir novedušas pie tā, ka dažas valstis ir veikušas krasus pasākumus. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess ir teicis cilvēkiem darbā novilkt liekās drēbes – žaketi un kaklasaiti, lai atvēsinātos, nevis paļauties uz gaisa kondicionētāju.
Vācija jau ir sākusi izslēgt ielu apgaismojumu Berlīnē, bet Hanovere slēgs karsto ūdeni sabiedriskajās ēkās. Arī “Oktoberfest” un Ziemassvētku tirdziņi tiks ierobežoti, pieļāvuši politiķi, un alus darītavas varētu tikt slēgtas.
Austrijā Lincas pilsēta ir pārtraukusi naktī apgaismot vēsturiskos orientierus, kamēr Zalcburga izstrādā plānus, kā sekot šim piemēram.
Eiropas Savienība iepriekš no visas izmantotās gāzes aptuveni 40 procentus pirkusi no Krievijas, taču tagad tuvojas bargs rudens un ziemas sezona ar ļoti ierobežotām piegādēm.
Vissmagāk cietīs Vācija, jo tā ir pārāk atkarīga no Putina – vairāk nekā puse no krājumiem, ko tā izmantoja, tiek piegādāta tieši no Krievijas Federācijas. Atšķirībā no citām ES valstīm tai nav ostu, kas varētu saņemt gāzi no citām valstīm. Vācieši gan būvē divus sašķidrinātās gāzes terminālus, bet tie būs gatavi tikai 2023. gadā.
Lai novērstu trūkumu enerģētikas sektorā, vācieši atjauno darbību ar oglēm kurināmās stacijās un vēlas pagarināt trīs atlikušo kodolspēkstaciju kalpošanas laiku, kuru ekspluatāciju bija nolemts pārtraukt šā gada beigās. Līdzīgi lēmumi tiek pieņemti arī Beļģijā.
Francijā situācija ir kļuvusi tik smaga, ka prezidenta Emanuela Makrona vadītā valdība izvirza domu par EAF nacionalizāciju, lai rūpnīcas varētu atsākt darboties.
Valstis arī pa visiem pieejamiem kanāliem cenšas uzkrāt pēc iespējas vairāk gāzes rezervju pirms ziemas atnākšanas, kas ir pacēlis dabas gāzes cenas līdz rekordaugstam līmenim.
Mājsaimniecības gan Apvienotajā Karalistē, kas pērk gāzi no Eiropas, gan Vācijā ir pabrīdinātas, ka rēķini var trīskāršoties, bet vāciešiem arī būs jāmaksā papildu “gāzes piemaksa”, lai apturētu piegādes pārtraukšanu.
Precīza summa vēl nav paziņota, taču ekonomikas ministrs Roberts Habeks brīdinājis, ka tā noteikti būs “simtos” eiro, savukārt daži eksperti ir aprēķinājuši, ka tā varētu būt pat vairāk nekā 1000 papildu eiro gadā.
Šī maksa stāsies spēkā no oktobra un būs spēkā vismaz līdz 2024. gada martam. Tā skars aptuveni pusi Vācijas privātmāju, kurās tiek izmantoti gāzes apkures katli.
