Zvans vecākam vai bijušajam laulenim: “Es runāšu ar tevi tikai psihologa klātbūtnē” 0
Es te atcerējos, kā amerikāņu filmās par tiesu lietām bieži vien skan frāze “es runāšu ar tevi tikai advokāta klātbūtnē!” Un tas ir ļoti pareizi, jo advokāts ir pieredzējis, zinošs un viltīgs, un ļoti ieinteresēts savam klientam izdevīgā jautājuma risinājumā. Viņš neļaus sarunāt muļķības, kuras savā labā var izmantot otra puse, sameklēs pareizo aizstāvības vai uzbrukšanas stratēģiju, nepieļaus kļūdas.
Un pēc tam viņi sēž tādi par sevi pārliecināti un tīros kreklos, precīzi nogludinātām apkaklītēm un viņiem ne no kā nav bail. Un pēc katra tāda neviennozīmīga gājiena, abas puses saskatās, novēršas, advokāts iečukst ausī: “Tas ir blefs, viņi uz to neies, paliekam pie sava” vai: “Mums nav visas olas vienā groziņā, viņi mūs nepārbauda, nereaģējam uz provokāciju.”
Dzīvē ir situācijas, kad būtu supertruper, ja tieši tā varētu rīkoties. Zvani vecākiem vai bijušajam vīram un saki: “Es ar tevi runāšu tikai psihologa klātbūtnē!” Un – lai otrajai pusei pēc likuma nav iespējas atteikties!
Un tā jūs tur sēžat tādi. Smukiņi. Piemēram, virtuvē un dzerat tēju. “O, esmu tik priecīga, ka tu pameti tās visas muļķības, ar ko nodarbojies – kaut kādu tur grāmateļu rakstīšanu un sāki nodarboties ar normālām lietām!” – un tu tā vietā, lai uzreiz izspļautu kaut ko tikpat “nesavienojamu ar dzīvību”, ātri apmainies skatieniem ar psihologu, viņš tevi novērš no galda un nedaudz “piezemē”, iečukstot ausī: “Klasiska nenovērtēšana – viņa saprot, ka mums ir visi mūsu taisnības pierādījumi un viņai nav ar ko piesegties, nepavelkamies – tā ir provokācija”. Un tu pagriezies atpakaļ, mīlīgi pasmaidi un saki: “Jā, mammu, paldies, es arī esmu priecīga par jauno darbu. Kā tev iet?”
Vai: “Jā, man vispār tas viss nav vajadzīgs, vari tīties no manām mājām, kad apskaidrosies!” un psihologs momentā reaģēs: “Kā bankā! Bet viņa blefo – laba zīme!”
“Un gultā tu nekam nederi un vispār nekur nederi!” – “Protestēju! Tas ir nelikumīgi! Mans klients atsakās turpināt klausīties!”
Un, lai tas darbotos arī otrā virzienā. Tā vietā, lai uzreiz rēktu uz dzīvu cilvēku, tu no sākuma čuksti austiņā speciāli apmācītam speciālistam: “Es tagad bļaušu, ka viņš ir mūlāps un melošu, ka es viņu krāpu ar kaimiņu – lai viņam nest…!” Un tev atbildēs: “Nē, šī stratēģija tev maksās pārāk dārgi, turklāt mēs varam zaudēt lietu, labāk vēlreiz saprotami izskaidrosim prasības.” Un tu izelpo un saki: “Mani sāpina tas, kā tu rīkojies. Es vēlos, lai tu ņemtu vērā manas jūtas, lai tev nebūtu vienalga.”
Dzīve uzreiz kļūs vienkāršāka, saprotamāka un ērtāka. Un ir sajūta, ka, atšķirībā no amerikāņu filmām par tiesām, te vinnēs abas puses.
Un advokāts šādā lietā bankrotēs.
Avots: gestaltclub.com
