“Es runāju ar Erdoganu.” Baidens ar Turcijas prezidentu apspriedis Zviedrijas iestāšanos NATO 68
ASV prezidents Džo Baidens pavēstīja, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans viņam telefonsarunā pirmdien atkārtojis Turcijas vēlmi iegādāties ASV reaktīvos iznīcinātājus F-16, savukārt Baidens viņam teicis, ka Vašingtona vēlas, lai Turcija atsakās no saviem iebildumiem pret Zviedrijas pievienošanos NATO.
Domu apmaiņa notikusi telefonsarunas gaitā, kurā Baidens apsveicis Erdoganu ar uzvaru Turcijas prezidenta vēlēšanās.
“Es runāju ar Erdoganu. Es apsveicu Erdoganu. Viņš joprojām vēlas strādāt pie F-16 jautājuma. Es viņam teicu, ka mēs vēlamies atrisināt Zviedrijas lietu, tāpēc gādāsim, ka tas tiek paveikts. Un tātad – mēs atkal kontaktēsimies,” Baidens sacīja žurnālistiem pirms došanās no Baltā nama uz Delavēru.
Vaicāts, vai viņš sagaida kādus soļus no Erdogana Zviedrijas NATO dalības jautājumā, Baidens sacīja: “Es sarunā ar viņu izvirzīju šo jautājumu. Mēs vairāk par to runāsim jaunnedēļ.”
Turcija izteikusi vēlmi iegādāties 20 miljardu dolāru vērtībā F-16 un teju 80 modernizācijas komplektu. Tomēr pārdošana iestrēgusi Kongresa iebildumu dēļ, jo Ankara atsakās dot zaļo gaismu NATO paplašināšanai, kā arī saistībā ar Turcijas cilvēktiesību situāciju un Ankaras Sīrijas politiku. Baidena administrācija iepriekš vairākkārt apliecinājusi, ka pārdošanu atbalsta.
Krietni mazāko, 259 miljonu dolāru vērto paketi, ieskaitot avionikas programmatūras atjauninājumus Turcijas patlabanējai F-16 flotei, Kongress apstiprināja šogad dažas dienas pēc tam, kad Turcija bija ratificējusi Somijas pievienošanos NATO.
Pērn pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Somija un Zviedrija izbeidza gadu desmitiem īstenoto neitralitātes politiku un paziņoja par iestāšanos NATO.
Pērn jūnija beigās NATO oficiāli uzaicināja Somiju un Zviedriju kļūt par dalībvalstīm, sākot uzņemšanas ratifikācijas procesu visās 30 valstīs. Tomēr Turcija un Ungārija bremzēja procesu.
Pēc ilgām sarunām Turcija, kurai ir NATO otra lielākā armija, paziņoja, ka ir gatava ratificēt abu valstu uzņemšanu, tomēr izvirzīja vairākus noteikumus “cīņai pret terorismu”. Arī Ungārija pauda iebildumus.
Somijai izdevās vienoties ar Ankaru un Budapeštu, un 4.aprīlī tā oficiāli kļuva par NATO 31.dalībvalsti.
Tikmēr Zviedrijas iestāšanās NATO process joprojām ir iesaldēts. Martā Ungārija pieprasīja Zviedrijai izbeigt tās kritizēšanu. Uz to Zviedrija atbildēja, ka Stokholmas pozīcija Ungārijas jautājumā neatšķiras no Somijas pozīcijas, kuras iesniegums par uzņemšanu tika apstiprināts, un valsts nekādas garantijas nesniegs.
Reaģējot uz Turcijas prasībām, Zviedrija pieņēma jaunu likumu cīņai pret terorismu, Tas spēkā stāsies 1.jūnijā. Pēc tam Turcija plāno izvērtēt Zviedrijas progresu nosacījumu izpildē.
