ES regulators apstiprina ceturto koronavīrusa vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena pote 9
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan Eiropas Zāļu aģentūra vakar apstiprināja ceturto koronavīrusa vakcīnu “Johnson &Johnson”, ko ražo ASV firma, tās piegāde varētu sākties tikai aprīlī.
Līdz šim lietošanai Eiropas Savienības valstīs apstiprinātas vakcīnas “BioNTech/Pfizer”, “Moderna” un “Oxford/AstraZeneca”. Vakcīna “J&J”, kas ASV tika apstiprināta februāra beigās, uzrādījusi 67% efektivitāti, turklāt imunizācijai vajadzīga tikai viena pote.
To var uzglabāt parastā ledusskapī trīs mēnešus. Eiropas Komisija ir pasūtījusi 200 miljonus vakcīnas “J&J” devu, paredzot iespēju iepirkt vēl 200 miljonus devu. Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) izpilddirektore Emera Kuka norāda, ka līdz ar vakcīnas “J&J” apstiprināšanu ES valstīm būs vēl viena izvēle cīņā ar Covid-19.
EMA šobrīd izvērtē vēl trīs Covid-19 vakcīnas: “CureVac”, “Novavax” un “Sputņik V”. Čehijā ir ļoti augsts saslimstības līmenis, un tās prezidents Milošs Zēmans kritizējis valsts veselības ministru un zāļu regulatoru, jo viņi esot atteikušies apstiprināt Krievijas ražoto vakcīnu “Sputņik V”.
Līdz šim ES valstis saņēmušas vairāk nekā 50 miljonus vakcīnu devu. EK prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka šis skaits aprīlī palielināsies līdz 100 miljoniem devu. Par vakcīnas “BioNTech/Pfizer” piegādi ar firmu esot panākta vienošanās, ka tā pirms termiņa piegādās četrus miljonus devu līdz marta beigām, lai atvieglotu situāciju valstīs, kas piedzīvo pandēmijas trešo vilni. Ja viss notiks pēc plāna, ES vajadzētu saņemt aptuveni 570 miljonus vakcīnas devu līdz otrā ceturkšņa beigām: 300 miljonus no “BioNTech/Pfizer”, 35 miljonus no “Moderna”, 180 miljonus no “AstraZeneca” un 55 miljonus no “Johnson & Johnson”.
ES ierēdņu aprindās paustas bažas, ka vakcīnas “J&J” piegāde varētu sākties tikai aprīļa beigās vai pat vēlāk, jo firmai ir saistības vakcīnu piegādē ASV klientiem, atzīmē izdevums “Politico”. ASV prezidents Džo Baidens šonedēļ devis rīkojumu valsts veselības dienestam iepirkt vēl simt miljonus vakcīnas “J&J” devu.
Aizkavēšanās ar vakcīnu piegādi bijusi vairākām firmām, īpaši “AstraZeneca”, kas līdz šim piegādājusi tikai 10% apsolīto devu. ES ierēdņi bažījas, ka Britānijas un Zviedrijas farmācijas firma varētu nesasniegt plānoto ražošanas pieaugumu gada otrajā ceturksnī.
Eiroparlamenta deputāts Pēters Līze no Vācijas uzskata, ka EK vajadzētu būt uzstājīgākai, veicot vakcīnu iepirkumus. Viņaprāt, ir lielā mērā netaisnīgi, ka ASV un Britānija, divi lielākie vakcīnu ražotāji, steidz vakcinēt savus iedzīvotājus, bet kavē vakcīnu eksportu, kas ir atļauts ES.
Intervijā “Politico” Līze izteicies, ka viņš pat apsvērtu pilnīgu (vakcīnu) eksporta aizliegumu, lai nodrošinātu, ka ES ir pietiekami vakcīnu savu pilsoņu vakcinēšanai.
EK ziņojumā, ko saņēmuši ES diplomāti, teikts, ka līdz 9. martam no ES izvesti vairāk nekā 34 miljoni vakcīnas devu uz turīgām valstīm, lai gan ir spēkā atklātuma un autorizācijas mehānisms šādu darījumu kontrolei.
“ASV prezidents Baidens rīkojas gluži kā Tramps, kurš pagājušā gada decembrī parakstīja rīkojumu, ka ASV farmācijas firmām vispirms jāpiegādā vakcīnas pašmāju vajadzībām,” uzskata Līze. Viņaprāt, ES būtu skaidri jāapliecina, ka Eiropas ieskatā šāda attieksme nav pieņemama starptautiskajā sadarbībā.
