ES stājas spēkā Ukrainas krīzes dēļ paplašinātais sankciju saraksts 2
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru pirmdien Ukrainas krīzes dēļ paplašinātajā sankciju sarakstā iekļauti Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Vjačeslavs Volodins, gaisa desanta karaspēka komandieris ģenerālis Vladimirs Šamanovs un Valsts domes Konstitucionālās likumdošanas komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Pļigins.
Pavisam sankciju sarakstā pirmdien tika iekļautas vēl 13 personas un divi Krimas uzņēmumi. Sarakstā iekļautajām personām noteikts aizliegums iebraukt ES un iesaldēti aktīvi.
Tāpat sarakstā iekļauti Federālā migrācijas dienesta Krimas pārvaldes vadītājs Petrs Jarošs, Federālā migrācijas dienesta Sevastopoles pārvaldes vadītājs Oļegs Kožura, pašpasludinātais Slovjanskas mērs Vjačeslavs Ponomarjovs, Gorlovkas “tautas milicijas” vadītājs Igors Bezlers, viens no Doņeckas “pašaizsardzības” vienību vadītājiem Igors Kakidžanovs, Ukrainas parlamenta deputāts Oļegs Carevs, “Doņeckas tautas republikas” vēlēšanu komisijas vadītājs Romāns Ļagins, “Luhanskas tautas republikas” vēlēšanu komisijas vadītājs Aleksandrs Malihins, Krimas prokurore Natālija Poklonska, Sevastopoles prokurors Igors Ševčenko.
Sankcijas arī notiktas Krimā bāzētajām kompānijām “Černomorņeftogaz” un “Feodosija”.
Sankcijas spēkā stājas otrdien.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza aģentūru LETA informēja, ka uzreiz pēc informācijas publicēšanas ES “Oficiālajā Vēstnesī” FKTK informēja bankas un finanšu iestādes par ES Padomes regulas stāšanos spēkā un atgādināja par pienākumu rīkoties atbilstoši tās prasībām.
Katras bankas un finanšu iestādes pienākums ir pārbaudīt, vai viņu klientu lokā ir minētās personas – gan fiziskās, gan juridiskās – un nepieciešamības gadījumā iesaldēt līdzekļus. Finanšu līdzekļu iesaldēšana nozīmē, ka klienta nauda tiek nobloķēta un personai ir liegta jebkāda tālāka rīcība ar šiem līdzekļiem.
Šādi ES reaģējusi uz nedēļas nogalē Ukrainas austrumos aizvadītajiem separātistu rīkotajiem “referendumiem”, kurus neatzīst nedz Kijeva, nedz ES, nedz arī citas rietumvalstis.
Līdz šim ES Krievijai noteikusi tikai tā dēvētā otrā posma sankcijas, kas tiek vērstas pret Krievijas vadošajām amatpersonām, nosakot tām liegumu iebraukt bloka teritorijā un iesaldējot jebkādus līdzekļus, kādi tām, iespējams, noguldīti Eiropas bankās.
ES vēl nav pieņemts lēmums par pāreju uz tā dēvētā trešā posma sankcijām, kas tiktu noteiktas pret atsevišķām Krievijas ekonomikas nozarēm.
Kā norāda avoti diplomātiskajās aprindās, pret šādu sankciju noteikšanu iebilst vismaz desmit no bloka 28 dalībvalstīm – Grieķija, Kipra, Bulgārija, Ungārija, Luksemburga, Austrija, Spānija, Portugāle, Malta un Somija.
