“Es prognozēju samērā ātru ekonomikas atkopšanos no pandēmijas sekām,” atklāj “Luminor” bankas valdes priekšsēdētājs Boseks 7
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Profesionālais konstitucionālo tiesību jurists Peters Boseks stāsta, ka par baņķieri kļuvis nejauši, vienkārši pamēģinot, taču iznācis palikt šajā jomā. Par to, kādas vēl nejaušības un likumsakarības šobrīd vērojamas banku tirgū, saruna ar jauno “Luminor” bankas valdes priekšsēdētāju.
Pirms dažām nedēļām jūsu banka prognozēja Latvijas ekonomikai lielisko septiņgadi. Vai tas nozīmē – “Luminor” ir pārliecināta, ka izdosies tikt galā ar pandēmiju jau šogad un visi lielie projekti, kas būtiski ietekmēs ekonomiku – “Rail Baltica” celtniecība un ES Noturības un atveseļošanās mehānisma līdzekļu izmantošana – attīstīsies veiksmīgi?
Boseks: Spriežot pēc mūsu korporatīvo klientu noskaņojuma, es prognozēju samērā ātru ekonomikas atkopšanos no pandēmijas sekām. Atšķirībā no 2008. gada finanšu krīzes šoreiz bankas būs nevis problēmas cēlonis, bet daļa no problēmas risinājuma – tās ir gatavas aizdot, tajās ir pat pārmērīgi daudz naudas šobrīd – tas attiecas uz visu Eiropu, bet īpaši uz Baltijas valstīm. Kopumā jāsaka – esmu priecīgs, ka man jāstrādā Baltijas reģionā, dažus nākamos gadus šī būs īstā vieta, kur atrasties ekonomiskās attīstības ziņā.
Neskatoties uz jūsu optimismu, pret bankām vērstā kritika par nevēlēšanos kreditēt uzņēmumus ir dzirdama jau vismaz pāris pēdējos gadus, un tā nav tikai Latvijas problēma. Arī dati liecina, ka izsniegto kredītu apjoms ir samazinājies. Kāpēc?
Iespējams, ka kritika saistīta ar to, kurā galda pusē – bankas vai uzņēmumu – kritiķi sēž. Kopumā – bankām ir jāaizdod nauda, tām pat nav citas izvēles, jo līdzekļi kaut kur jāizvieto. Pēdējo gadu laikā Eiropas Centrālā banka ir darījusi daudz, lai bankas uz to pamudinātu, – gan ieviesusi ļoti zemas procentu likmes naudas resursiem, gan noteikusi negatīvas procentu likmes banku noguldījumiem Centrālajā bankā, padarot tos neizdevīgus.
Ekonomikas kreditēšana joprojām ir banku peļņas pamatavots, to nekas nespēj aizstāt. Ja runājam tieši par pēdējo gadu, tad kaut kāda daļa kritikas varētu būt taisnīga, jo Covid-19 epidēmijas pirmajā posmā neviens, ieskaitot bankas, tā īsti nesaprata, ko šī pandēmija nozīmē un kā tā izpaudīsies, tādēļ kreditēšanas pieprasījums palēninājās, taču šobrīd kaut kāda skaidrība par tās ekonomiskajām sekām jau sāk rasties. Piemēram, mēs zinām, ka darbs no mājām saglabāsies arī nākotnē…
“Luminor” ir arī informējis, ka izsniegto hipotekāro kredītu apjoms pandēmijas laikā pieaudzis par trešdaļu. Kāds ir šāda pieauguma iemesls sarežģītos ekonomiskos apstākļos?
Mūsu bankas starta punkts bija visai zems, daļēji tas saistīts ar to (smejas). Kā zināt, “Luminor” banka ir izveidota dažādu banku apvienošanas rezultātā un katrai no tām bija dažāda kreditēšanas politika. Taču tagad, trīs gadus pēc apvienošanās, mums ir milzu apetīte uzturēt un audzēt savu pozīciju banku tirgū, un jāsaka – brīdis ir ļoti labvēlīgs. Visā Eiropā, ne tikai Baltijas valstīs, vērojams spēcīgs hipotekāro kredītu pieprasījums.
Hipotekārā un patēriņa kreditēšana šobrīd attīstās pilnīgi pretējos virzienos – patēriņa kreditēšana visā Eiropā samazinājusies par 25–30%, atspoguļojot iedzīvotāju nedrošību par nākotni, toties pārsteidzošā kārtā ar hipotekāro kreditēšanu notiek pilnīgi pretēji. Vismaz Baltijā hipotekāro kredītu tirgus šobrīd ir ļoti veselīgs – iedzīvotāju parādu līmenis ir zems, salīdzinot ar situāciju citur Eiropā, nekustamo īpašumu cenas pamazām ceļas, taču nerada iespaidu par cenu burbuli. Tas rada izaugsmes iespējas tuvākajos gados.
Vai teiktais nozīmē, ka 2008. gada krīzes smagās sekas Baltijā, konkrēti – zemā spēja aizņemties, beidzot ir pārvarētas?
Jā, tās ir pārvarētas. Pēdējos 10–12 gados panākts ļoti daudz – iedzīvotāju parādu līmenis samazinājies un ekonomika kopumā attīstās daudz vienmērīgāk. Ir vēl viens faktors, kas rada milzu atšķirību – tagad Baltijas valstis ir eirozonā, tā ir milzu atšķirība finansiālās stabilitātes ziņā. Arī Latvija pēdējos gados ir pielikusi lielas pūles, lai veicinātu pārredzamu uzņēmējdarbības vidi.
Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi iedzīvotāju izvēli nekustamo īpašumu ziņā, proti, vai parādījies pieprasījums pēc lielākiem dzīvokļiem, kas paredzētu arī darba telpas, ņemot vērā, ka daudziem jāstrādā no mājām?
Esam tikko veikuši pētījumu, kur gandrīz trešdaļa Latvijas ģimeņu ar bērniem ir norādījušas, ka esošais mājoklis tiem kļuvis par šauru Covid-19 laikā, kad jāmācas un jāstrādā no mājām. Būtiska nekustamo īpašumu pircēju daļa ir jauni cilvēki, kuri pērk to, ko var atļauties. Tādēļ man šķiet svarīgi, lai nekustamā īpašuma tirgus tuvākajos gados saglabātu vidusslānim piemērotu piedāvājumu, neļaujot cenām kāpt pārāk strauji. Katrā ziņā – tuvākajos gados pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem turpinās augt.
Vai komerciālo nekustamo īpašumu tirgus ir tikpat veselīgā formā? Galu galā – dažādās prognozes par darbu no mājām arī nākotnē paredz būtiski mazāku cilvēku skaitu birojos pilsētu centros, bet tas savukārt nozīmē – daudz mazāku klientu plūsmu centrā esošajos veikalos un restorānos.
Komercīpašumu jomā situācija ir dažāda. Tiek prognozēts, ka e-komercija turpinās attīstīties, bet tas savukārt nozīmē gaišu nākotni visam, kas saistīts ar loģistiku un piegādēm. Taču ir arī monētas otra puse – ir ļoti grūti šobrīd prognozēt, kas notiks ar birojiem pilsētu centros pēc tam, kad vakcinācijas process būs lielā mērā beidzies – pastāv ļoti dažādas prognozes. Tādi uzņēmumi kā “Spotify” pirms dažām nedēļām paziņoja, ka viņiem nav ne jausmas, vai tās darbinieki kādreiz atgriezīsies birojā, un viņi par to arī neuztraucas. No otras puses – pilnīgi nav skaidrs, kā no jauna pieņemts darbinieks spēs kļūt par kāda uzņēmuma korporatīvās kultūras daļu, ja nekad nebūs ticies ar vadību un kolēģiem, tikai redzējis tos ekrānā? Cilvēkiem nepieciešama komunikācija, tas ir mūsu dabā…
Ja nekustamo īpašumu attīstītājs Olafs šobrīd atnāktu pie baņķiera Petera un prasītu 50 miljonus eiro jaunas biroju ēkas celtniecībai Rīgā, vai baņķieris Peters tos dotu?
(Smejas) Mans pirmais jautājums būtu par jūsu pieredzi nekustamo īpašumu jomā. Bet nopietni runājot – situācija nav vērtējama tikai melnās un baltās krāsās. Daudz kas atkarīgs no vietas izvēles un attīstītāja pieredzes. E-komercijas pieaugums un tirdzniecības platību samazināšanās ir ilgtermiņa tendence, kas bija vērojama jau pirms Covid-19 pandēmijas, un pēdējais gads to tikai pastiprinājis. Taču atbildot uz attīstītāja Olafa pieprasījumu – ja runa būtu tikai par biroju ēku, es šobrīd būtu skeptiski noskaņots pret šādu ideju, ja tā būtu biroju kombinācija ar kaut ko vēl citu – tas būtu nopietnākas izpētes vērts.
Pēdējos gados sāk izskanēt jautājumi par to, vai banku milzīgā ekonomiskā un politiskā vara pasaulē ir pamatota. Šādu jautājumu cēloņi ir divi – banku ne vienmēr ētiskā uzvedība, kuras pēdējais piemērs bija bezatbildīgā hipotekārā kreditēšana un spekulācijas, kas izraisīja 2008. gada finanšu krīzi, kā arī tas, ka dažu pēdējo gadu laikā ir attīstījušies nebanku finanšu uzņēmumi, tādi kā “Revolut”, kas spēj nodrošināt gandrīz visu to pašu pakalpojumu klāstu, ko piedāvā bankas. Kā jums šķiet – vai nākotnē bankas būs tikpat varenas?
Bils Geitss pirms kādiem 15 gadiem, vēl pirms “fintech” uzplaukuma, labi izteicās par šo jautājumu – banku darbība pasaulē pastāvēs vienmēr, taču nav teikts, ka to veiks bankas. Neapšaubāmi noticis milzīgs nebanku finanšu uzņēmumu uzplaukums – pirms desmit gadiem starp pasaules 500 vērtīgākajiem finanšu uzņēmumiem 96% bija bankas, šobrīd – vairs tikai 71%, savukārt 17% ir tradicionālie maksājumu uzņēmumi, piemēram, “Visa” vai “Mastercard”, un 11% ir “fintech” uzņēmumi.
Tātad banku loma jau tagad samazinās. Domāju, ka šīs pārmaiņas arī saistītas e-komercijas attīstību un nepieciešamību pēc jauniem maksāšanas veidiem. No otras puses – būtu vērts atcerēties, ka bankas ir tās, kas uztur skaidras naudas apriti ekonomikā, un atteikšanās no skaidras naudas ir ļoti politisks jautājums. Taču, atbildot uz jautājumu, – domāju, ka var samērā droši prognozēt pakāpenisku banku lomas samazināšanos turpmāko 20–30 gadu laikā.
Banku sistēmas atbilde uz to varētu būt aktīva piedalīšanās kapitāla tirgus izveidē Eiropā. ASV un Eiropā šajā ziņā ir pilnīgi pretēja situācija – ASV 75% no uzņēmumu finansējuma nāk no kapitāla tirgus un tikai 25% no bankām, bet Eiropā proporcijas ir pilnīgi pretējas. Tas paver attīstības iespējas līdzsvarotākas sistēmas būvēšanai.
Pēdējos gados pieaug zaļo un arī sabiedrības kopumā spiediens uz banku sistēmu par to, ka bankām jākļūst zaļākām – proti, jākreditē ekoloģiski ilgtspējīgi uzņēmumi un jāpārstāj kreditēt piesārņojošie. Kāda ir “Luminor” nostāja šajā jautājumā?
“Luminor” nostāja ir tāda, ka tā ir teicama biznesa iespēja. Ir pilnīgs pamats gaidīt ekonomikas pārmaiņas tuvāko desmit līdz divdesmit gadu laikā, un šīm pārmaiņām būs nepieciešams milzu kapitāls. Ja runājam tieši – tā ir Eiropas iespēja atjaunot tās ekonomisko ietekmi pasaulē un radīt konkurences priekšrocības, šādai attīstībai ir daudzi labvēlīgi apstākļi. “Luminor” banka ir gatava aktīvi piedalīties šajā procesā, un nepieciešamie bankas politikas dokumenti, stratēģija ir apstiprināta burtiski pirms dažām nedēļām. Vasaras sākumā būs vērojamas pirmās pārmaiņas bankas praktiskajā politikā.
