Valdis Dombrovskis Berdjanskā lūko, kā palīdzēt pārvarēt Kerčas konfliktu 0
Eiropas Savienības institūcijas līdz gada vidum izvērtēs, kāda ekonomiskā un sociālā palīdzība nepieciešama Ukrainas reģioniem, kuru saimniecībās negatīvi atbalsojies Krievijas atbalstītais karš Austrumukrainā un kuģu satiksmes traucēšana Kerčas jūrasšaurumā. Ar misiju noskaidrot situāciju uz vietas marta sākumā Ukrainas dienvidu Zaporižjes (Zaporožjes) apgabalā un Azovas jūras ostas pilsētā Berdjanskā darba vizītē uzturējās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.
Zaporižjes apgabals ir viens no tiem, kas sāpīgi izjūt faktu, ka Doņeckas un Luganskas reģioni kopš 2014. gada nonākuši promaskavisko spēku kontrolē. Tradicionālā infrastruktūra – ceļi, ūdens un elektroapgādes sistēmas, kas iestiepās Doņeckas apgabalā, – tagad pārrauta, turklāt kopš pagājušā gada Krievija kavē kuģu satiksmi Azovas un Melno jūru savienojošajā Kerčas jūrasšaurumā.
Līdz ar to apdraudēts Ukrainas Azovas jūras ostu Mariupoles un Berdjanskas darbs. Attiecīgi rodas sarežģījumi reģiona rūpniecībai, kura vairs nevar izvest savu produkciju. Tai meklē alternatīvas šosejās un dzelzceļos, taču, kā jau minēts, daļa no tiem ir pārrauti Austrumukrainas konflikta dēļ vai arī atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Kijeva apsūdz Krieviju, ka ar kuģu satiksmes traucēšanu Ukrainas dienvidos tā cenšas destabilizēt visu valsts ekonomiku.
Bloķētais Kerčas šaurums
Ostas pilsēta Berdjanska, kuru EK viceprezidents Dombrovskis apmeklēja 1. martā, ir viena no šobrīd visvairāk cietušajām Kerčas šauruma konflikta dēļ. Kā zināms, īpaši situācija saasinājās pēc 2018. gada 25. novembra, kad Krievijas bruņotie spēki Kerčas šaurumā sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus un sagūstīja 24 ukraiņu jūrniekus, no kuriem trīs tika ievainoti. Šie cilvēki joprojām atrodas apcietinājumā un tiek apsūdzēti “nelegālā robežas šķērsošanā”.
Pēc Krimas aneksijas un tilta uzbūvēšanas jūrasšaurumu faktiski kontrolē Krievija, kaut 2003. gadā parakstītais starpvalstu līgums paredz, ka tā ir tikai viena no valstīm, kas saimnieko Azovas jūrā un minētajā šaurumā. Otra, tikpat līdzvērtīga, ir Ukraina. Novērotāji Ukrainā norāda, ka laiks atļaujas saņemšanai šauruma šķērsošanai normālos meteoroloģiskajos apstākļos ir 2–5 stundas. Tikmēr marta sākumā pie iebraukšanas Azovas jūrā kuģus aizturēja vidēji 30,8 stundas, bet pie izejas – 30,6 stundas.
Turklāt gaidīšanai ir tendence augt (piemēram, 2018. gada jūnijā tās bija septiņas stundas). Aizkavēšanas laiki pastāvīgi mainās. Maksimumu tie uzrādīja 2018. gada novembrī, kad kuģus, kas devās uz Mariupoli vai Berdjansku, aizkavēja vidēji līdz 124 stundām pie ieejas Azovā un 115 stundas pie izejas. Ukraiņu analītiķi lēš, ka tuvākajā nākotnē izmaiņu situācijā nebūs. Kamēr pastāvēs Krimas okupācija, Kerčas šauruma un Azovas jūras atslēga būs Krievijas rokās. Un tā nevilcināsies atslēgu izmantot atbilstoši savām mirkļa interesēm.
EK priekšsēdētāja vietnieks Dombrovskis ir atbildīgs par ES makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai un ar šādu misiju apmeklējis valsti ne vienu reizi vien. Šoreiz vizītes galamērķis bija ostas pilsēta Berdjanska nolūkā novērtēt, kā ES var palīdzēt tikt galā ar Kerčas konflikta saimnieciskajām sekām reģionā.
Jāatgādina, ka kopumā ES sniegusi atbalstu Ukrainai vairāk nekā 14 miljardu eiro apmērā, tajā skaitā makrofinansiālo palīdzību, un pašreiz spēkā ir otrā makrofinansiālās palīdzības programma viena miljarda eiro apmērā, kurā pirmie 500 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada decembrī. Berdjanskā – savulaik visai rosīgā pilsētā – osta bija galvenais darba devējs, taču pēdējo gadu notikumu dēļ, pēc vietējo amatpersonu izteikumiem, faktiski tā padarīta par strupceļu.
Berdjanskas mērs Volodimirs Čepurnijs Valdim Dombrovskim norādīja, ka osta šobrīd strādā ar zaudējumiem četras dienas nedēļā un daudzi strādnieki ir atlaisti: “No ostas ķēdīte stiepjas tālāk uz tām uzņēmējdarbības struktūrām, kas piegādā ostai produkciju, – lauksaimniecību, naftas pārstrādi un metalurģiju. Tas viss atstāj ļoti būtisku iespaidu uz biznesu un mūsu pilsētu.” Samazinās pilsētas budžeta ieņēmumi, sarūk iedzīvotāju ienākumi. Ne pilsēta, ne osta vairs nespēj finansēt iesāktos vai iecerētos attīstības projektus.
“2018. gada sākumā, kad slēdzām līgumus, plānojām mūsu tradicionālās produkcijas – metālizstrādājumu, graudu – pārkraušanu. Plānotie pārkraušanas apjomi bija līdz 150 tūkstošiem tonnu mēnesī, taču augustā sākās kuģu aizturēšana Kerčas šaurumā uz 6–11 diennaktīm vienā virzienā. Kravu sūtītājiem radās papildu izdevumi, un viņi kravas pārorientēja uz Melnās jūras ostām. Oktobrī no mums pilnībā aizgāja metālizstrādājumu nozare. Decembrī pilnībā pārtrūka māla ievedumi. Līdz ar to ieplānoto mums izdevās īstenot tikai 51% apmērā. 2018. gadā zaudējām nepārkrautus 840 tūkstošus tonnu kravu jeb 4,6 miljonus ASV dolāru naudas izteiksmē,” sūdzējās ostas direktors Anatolijs Trošenkovs.
ES nosaka prioritātes
Šobrīd lielas cerības Berdjanska saista ar Ukrainas uzsākto ambiciozo vēja ģeneratoru parku veidošanu vējainajos piejūras līdzenumos. Kopumā tur plānots uzstādīt 52 turbīnas, no kurām daļa caur Berdjanskas ostu izjauktā veidā jau ievestas. Taču, lai izkraušana ritētu bez liekiem sarežģījumiem, ostai nepieciešami jauni, lielākas celtspējas portālceltņi. Tad nu ukraiņi taujā pēc EK palīdzības. Vēl viena problēma – pilsētā ar 114 tūkstošiem iedzīvotāju pēc 2014. gada ieradās ap 20 tūkstoši bēgļu no Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Šobrīd palikuši 10 tūkstoši, taču tas vienalga rada papildu slodzi pilsētas infrastruktūrai, darba vietu, skolu un bērnudārzu pieprasījumā.
Valdis Dombrovskis, tiekoties ar Zaporižjes apgabala un Berdjanskas amatpersonām, vairākkārt uzsvēra, ka ES jau noteikusi prioritāros palīdzības virzienus. Pirmkārt, tas būtu atbalsts infrastruktūras attīstībai, alternatīvu transporta mezglu radīšanā. Otrkārt, nepieciešams diversificēt cietušā reģiona ekonomiku, atbalstīt vidējos un mazos uzņēmumus, jo skaidrs, ka agrākā saimnieciskā struktūra ir mainījusies. Trešā ir palīdzība sociālajā jomā – cilvēkiem, kurus visas šīs grūtības tieši skar. Te iekļaujama izglītības un arodapmācības joma, arī pasākumi labas pārvaldības un pilsoniskās sabiedrības veicināšanā.
“No ES esam gatavi sniegt daudzpusīgu palīdzību un jau strādājam pie tā, kā konkrēti to darīsim. Domāju, pirmais projekts būs skaidrs jau šī gada vidū,” ukraiņu amatpersonām solīja EK priekšsēdētāja vietnieks. Palīdzību ES gatavojoties piešķirt gan no saviem līdzekļiem, gan piesaistot Eiropas Investīciju banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansējumu. Tajā pašā laikā ES arī labi saprot, ka tas ir tikai veids, kā mazināt konflikta negatīvās sekas, bet situācija reģionā normalizēsies vien tad, kad Austrumukrainas problēma tiks atrisināta.
