ES postpadomju valstīm iestāšanās vietā piedāvā tuvināšanos 2
Eiropas Savienības (ES) programmas “Austrumu partnerība” valstīm pārskatāmā nākotnē nav izredžu iestāties blokā, piektdien Briselē noslēdzoties šīs programmas valstu samitam, pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.
Samita noslēguma dokumentā postpadomju valstīm piedāvāta tuvināšanās ar ES, kas būs atkarīga no reformu sekmēm šajās valstīs.
Jautājums par jaunu dalībvalstu uzņemšanu nav darba kārtībā, sacīja Junkers, piebilstot, ka šī tikšanās nav “ES paplašināšanās samits”.
Šādām debatēm “nav pienācis laiks”, jo ES vispirms ir jānoslēdz “Breksits” un “jāatrisina savas iekšējās problēmas”, savukārt norādīja Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels.
Ukraina, protams, varēs iestāties ES, “kad būs tam gatava, bet tam būs vajadzīgs daudz laika”, norādīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Samita noslēguma dokumentā uzsvērta “stratēģiska un ambicioza” partnerība, kas ES vēl vairāk satuvinās ar “Austrumu partnerības” valstīm. Tās savukārt apņemas “stiprināt demokrātiju”, kā arī “ievērot cilvēktiesības, pamatbrīvības un starptautisko tiesību normas”.
Lai panāktu iedzīvotāju uzticību, ir jāīsteno valsts pārvaldes un justīcijas struktūru reformas, teikts dokumentā. Svarīga ir arī cīņa ar korupciju.
Tas, kādā apjomā un cik dziļa būs ES sadarbība ar postpadomju valstīm, lielā mērā būs atkarīga no reformu sekmēm šajās valstīs.
ES jo īpaši uzstās uz demokrātisko procesu padziļināšanu Baltkrievijā, sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Eiropas politiķi turklāt ļāva noprast, ka “Austrumu partnerības” valstīm nav jāizdara izvēle starp labām attiecībām ar ES un Krieviju.
“Es uzskatu, ka pēc notikumiem Ukrainā mēs esam izdarījuši secinājumus,” atzina Austrijas kanclers Kristiāns Kerns.
