ES pieņēmusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju 0
Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.
Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.
Sankcijām – vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai – pakļauti Lielbritānijas futbola kluba “Chelsea” īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, “Alfa Group” konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma “Magnitogorsk Iron & Steel Works” (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem “Alfa Group” akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja “Rosoboronexport” izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma “Mechel” direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora “Rosseti” izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas “Pirmā kanāla” izpilddirektors Konstantīns Ernsts, “Stankoflot” īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas “Nafta Moscow” īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas “Yandex” izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja “EuroChem” izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.
Sankcijām arī pakļautas kompānijas “Rosneft Aero”, “Rosoboronexport”, “High Precision Systems”, “Kurganmashzavod”, “United Aircraft Corporation”, “United Shipbuilding Corporation”, “Russian Helicopters”, “Uralvagonzavod” un “Zelenodolsk Shipyard”.
Šīm personām un kompānijām sankcijas stājas spēkā ar otrdienu.
Krievijas prezidenta Vladimira “Putina karš pret Ukrainas tautu turpinās, tāpēc mēs turpinām savu atbalstu Ukrainai un Kremļa kara mašīnas finansējuma graušanu. Šī ceturtā sankciju pakete ir vēl viens trieciens ekonomikas un loģistikas bāzei, uz kuru Krievija paļaujas, lai varētu turpināt iebrukumu Ukrainā. Sankciju mērķis ir panākt, lai prezidents Putins izbeidz šo necilvēcīgo un bezjēdzīgo karu”, norādījis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
Eiropadomes paziņojumā norādīts, ka par sankciju paketi ES dalībvalstu līderi vienojās 10.-11.martā notikušajā neformālajā sanāksmē.
Tāpat ES oficiālajā vēstnesī publicētas sankcijas, kas paredz “aizliegt visus darījumus ar noteiktiem valsts uzņēmumiem” un “aizliegt visām Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām jebkādu kredītreitinga pakalpojumu sniegšanu, kā arī piekļuvi jebkādu ar kredītreitingiem saistītu darbību abonēšanai”.
Šie aizliegumi stājas spēkā ar 16.martu.
Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka šādi ierobežojumi vēl vairāk liegs Krievijai piekļuvi ES finanšu tirgiem.
Eiropadomes paziņojumā norādīts, ka ar šo sankciju kārtu tiks aizliegtas jaunas investīcijas Krievijas enerģētikas sektorā un ieviesti visaptveroši eksporta ierobežojumi aprīkojuma, tehnoloģiju un pakalpojumu piegādei šim sektoram.
Paplašināti arī tirdzniecības ierobežojumi dzelzs un metāla importam, ka arī luksusa preču eksportam, kuru vērtība pārsniedz 300 eiro.
Ar jaunajām tiek aizliegts tieši vai netieši importēt ES dzelzs un tērauda izstrādājumus, ja to izcelsme ir Krievijā; tie ir eksportēti no Krievijas, kā arī tieši vai netieši iepirkt dzelzs un tērauda izstrādājumus, kas atrodas Krievijā vai ir Krievijas izcelsmes izstrādājumi; transportēt dzelzs un tērauda izstrādājumus, ja to izcelsme ir Krievijā vai ja tos eksportē no Krievijas uz kādu citu valsti.
Aizliegumi neattiecas uz tādu līgumu izpildi līdz 2022.gada 17.jūnijam, kuri noslēgti pirms 2022.gada 16.marta vai tādu papildu līgumu izpildi, kuri ir nepieciešami šādu līgumu izpildei.
Eiropadome nolēma paplašināt sankcijas pret Krievijas oligarhiem, lobistiem un propagandas pārstāvjiem, kas izplata Kremļa uzspiesto viedokli par situāciju Ukrainā, kā arī nozīmīgākajām kompānijām aviācijas, militārās un dubultās pielietojamības preču, kuģubūves un mašīnbūves sektoros.
Eiropadome arī apstiprinājusi paziņojumu Pasaules tirdzniecības organizācijai, ka atceļ līdz šim tirdzniecībā ar Krieviju piemēroto vislielākās labvēlības principu. Tas var novest pie muitas tarifu piemērošanas Krievijas eksportprecēm.
Sankcijām pakļautas naftas kompānijas “Rosņeftj”, “Transņeftj” un “Gazpromņeftj”, ar kurām aizliegts tieši vai netieši iesaistīties jebkādos darījumos. Taču šo aizliegumu nepiemēro darījumiem, kas ir strikti nepieciešami fosilo kurināmo, jo īpaši ogļu, naftas un dabasgāzes, kā arī titāna, alumīnija, vara, niķeļa, pallādija un dzelzsrūdas iegādei, importam vai transportēšanai no Krievijas vai caur to uz ES.
Tāpat uz Krieviju aizliegts eksportēt automašīnas cenā virs 50 000 eiro, elektroniskās ierīces, tādas kā mājsaimniecības iekārtas, cenā virs 750 eiro, kameras un skaņu ierakstīšanas ierīces cenā virs 1000 eiro un mūzikas instrumentus cenā virs 1500 eiro.
ES oficiālajā vēstnesī publicēts 29 lappušu garš saraksta ar luksusa precēm, kuras tagad vairs nevar eksportēt uz Krieviju.
Kā pavēstīja viena ES amatpersona, luksusa preču eksports ir “mēģinājums vērsties pret eliti, oligarhiem” Krievijā. “Mēs tikai vēršamies pret precēm, kas ir luksusa, lai mēs nekaitētu parastajiem krieviem, kas vēlas iegādāties mājsaimniecības iekārtas vai automašīnas, kas ir mazāk vērtas.”
