ES pieņem jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, kas vēl vairāk vājinās tās kara mašīnu 90
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien, 18.decembrī, noteikušas 12.sankciju kārtu pret Krieviju par tās karu pret Ukrainu.
ES ir noteikusi bezprecedenta sankcijas pret Krieviju, kopš tās prezidents Vladimirs Putins 2022.gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Jaunās sankcijas aizliedz Krievijas ienesīgo dimantu eksportu.
Tās arī ietver pasākumus ar mērķi pastiprināt naftas cenas griestu ieviešanu, lai samazinātu Kremļa ienākumus no jēlnaftas pārdošanas valstīm ārpus ES.
“Ar šo 12.paketi mēs nosakām (..) jaunus ekonomiskos pasākumus, kas vēl vairāk vājinās Krievijas kara mašīnu,” paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
“Mūsu vēstījums ir skaidrs. Mēs joprojām esam nelokāmi savā atbalstā Ukrainai un turpināsim atbalstīt tās cīņu par brīvību un suverenitāti,” norādīja Borels.
Jaunajā sankciju paketē noteikti ierobežojumi 61 cilvēkam un 86 juridiskām personām, vēsta “Radio Brīvība”.
Saraksts publicēts ES oficiālajā žurnālā.
Sankcijas noteiktas Krievijas eksprezidenta Dmitrija Medvedeva dēlam Iļjam, kā arī diktatora Vladimira Putina radiniecei Annai Civiļevai.
Civiļeva vada valsts fondu “Tēvzemes aizstāvji”, kas sniedz atbalstu Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara “kauju veterāniem” un kritušo ģimenēm.
Arī pašam fondam noteiktas sankcijas.
Sankciju sarakstā iekļauti arī telekanāli “Spas” un “Cargrad”, īpašā ekonomiskā zona “Alabuga”, apdrošināšanas kompānija “AlfaStrahovaņije”, Federālais finanšu monitoringa dienests un tā vadītājs Jurijs Čihančins, 14 Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un Maskavas pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksejs Šapošņikovs.
Ierobežojumi noteikti arī Iļjušina Aviācijas kompleksam, Kazaņas Helikopteru rūpnīcai, korporācijas “Taktiskie raķešu ieroči” ģenerāldirektoram Borisam Obnosovam, kā arī Gaisa un kosmisko spēku virspavēlniekam Viktoram Afzalovam.
