“Es pats gribētu aizbraukt uz Berlīni varbūt vēl vienreiz mūžā…” Kiršteins atklāti nosauc īstos “Rail Baltica” būvniecības projekta grēkāžus 0
“Šeit ir ļoti vienkārši – grēkāzis būs “Progresīvie”. Lai kā man varētu nepatikt marksims un visas šīs kreisās lietas, es tomēr šeit gribu pateikt, ka Briškens nav tas grēkāzis,” tā intervijā TV24 raidījumā “Ziņu TOP” atzina 14. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs), runājot par mega projekta “Rail Baltica” būvniecības gaitu Latvijā.
“Tas, ka viņš [Briškens] nezina, ko darīt uz priekšu, ir viena lieta. Bet nevar viņam uzkraut to, ko piecpadsmit gados ir savārījusi “Jaunā Vienotība”, finanšu ministri un premjere. Pateiksim godīgi, ja,” turpināja komentēt Kiršteins. “Tātad, lai šo objektu iesaldētu, ir kaut kas starptautiski jāpaskaidro. Tātad var to visu novelt uz “Progresīvajiem” un Briškenu,” piebilda politiķis, pieminot Satiksmes ministru Kasparu Briškenu no koalīcijas partijas “Progresīvie”.
“Es nesaku, ka to [“Rail Baltica”] nevajag! Es pats gribētu aizbraukt uz Berlīni varbūt vēl vienreiz mūžā, varbūt divreiz… Ne vairāk. Bet lai to pilnīgi finansē Eiropas Savienības bagātās valstis,” izteicās 14. Saeimas deputāts Kiršteins TV24 raidījumā “Ziņu TOP”, pēc tam gan piebilstot, ka to saka “ar nelielu humoru”.
Pēc Kiršteina domām, ja arī “Latvijas iedzīvotāji gribēs aizrullēt uz Berlīni, viņi taču uz turieni neaizbrauks vairāk par vienu reizi gadā”.
Tāpēc deputātam radās jautājums, kāpēc gan neieguldīt naudu un nenopirkt prāmi uz Zviedriju, kas ir mūsu kaimiņvalsts un uz kurieni mēs regulāri braucam? “Tātad jautājums par valdību – jā, tā kritīs! Tai ir jāiziet no šī strupceļa. Cits jautājums ir, kādā formātā – vai tur piedalīsies “Apvienotais saraksts” un “Nacionālā apvienība”? Es domāju, ka šeit varētu veidot krīzes koalīcijas valdību – tādu, kurā ir pārstāvētas visas frakcijas,” pieļāva Kiršteins intervijā TV24 raidījumā “Ziņu TOP”.
Jau ziņots, ka valdība šā gada 26.novembrī konceptuāli atbalstīja “Rail Baltica” pirmās kārtas prioritāros uzdevumus Latvijā, vēstīja LETA 28.novembrī.
Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka valdība konceptuāli atbalstīja šādus prioritāros uzdevumus – kā attīstīt 1435 milimetru (mm) dzelzceļa “Rail Baltica” pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei un attiecīgi plānojot trases būvdarbus.
Tāpat valdība konceptuāli atbalstīja būvdarbu pabeigšanu “Rail Baltica” pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.
Papildus SM turpinās darbu pie “Rail Baltica” projekta tehnisko risinājumu vienkāršošanas un projekta kopējo izmaksu, tostarp administratīvo izmaksu samazināšanas. Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši jaunākajai “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu TOP” variet skatīties video šeit:
