“Es pat pats neatceros savu e-pasta adresi, bet neskaitāmi reklāmu sūtītāji gan to zina” – pensionārs neizpratnē par saņemto reklāmu apjomu
52
Redakcijā saņēmām kāda pensionāra telefona zvanu, viņš ir neizpratnē par to, ko ieraudzījis savā e-pastā, kurā reti ielogojas. Tur esot pilns ar reklāmām. Kā tas mūsdienās, kad tik daudz tiek runāts par datu aizssardzību vispār iespējams?
Kungs stāsta šādi: “Esmu pensionārs, kurš e-pastu lieto reti. Esmu izveidojis e-pasta adresi, jo reizēm tā ir nepieciešama saziņā ar valsts iestādēm. Internetā neiepērkos, nekur citur savu e-pasta adresi neizmantoju. Tagad pāris nedēļas tajā vispār nebiju iegājis. Vakar iegāju un e-pasta kastīte ir pilna ar reklāmas vēstulēm, ilgu laiku dzēsu. Kā tas ir iespējams? Es pat pats neatceros savu e-pasta adresi, esmu to pierakstījis, bet neskaitāmi reklāmu sūtītāji gan to zina. Kā tad ir ar to izslavēto datu aizsardzību? No kurienes visi šie sūtītāji ir uzzinājuši manu adresi? Nekādi nevaru šo saprast. Varbūt varat man izskaidrot?”
Lai noskaidrotu atbildi uz kunga jautājumu, sazinājāmies ar Datu valsts inspekcijas ekspertiem. Turpinājumā viņu sagatavotā atbilde.
“Runājot par personas datu aizsardzību komerciālo paziņojumu kontekstā, ir būtiski saprast, vai vispār tiek veikta personas datu apstrāde. Ja cilvēks saņem e-pastu, kurā viņš tiek uzrunāts vārdā un uzvārdā, piemēram, “Cien. Jāni Bērziņ, piedāvājam Jums…”, tad datu apstrāde notiek, jo tiek identificēta konkrēta persona. Savukārt, ja uzrunā tiek lietots vispārīgs termins, piemēram, “Cien. Klient!”, tad datu apstrāde nenotiek, jo persona nav identificējama.
Ir svarīgi atzīmēt, ka Datu valsts inspekcijas rīcībā nav vienotas datu bāzes, kurā būtu pieejama informācija par katra cilvēka datu apstrādi, ko veikušas citas iestādes vai uzņēmumi. Tādēļ inspekcija nevar noteikt, kādā veidā konkrētais cilvēks ir saņēmis komerciālos paziņojumus. Lai to noskaidrotu, būtu jāvēršas pie katra reklāmas sūtītāja un jālūdz informācija par to, kādā veidā e-pasta adrese tika iegūta.
Ja cilvēks lieto bezmaksas e- pasta serveri (piemēram, gmail, inbox u.c.), reklāmas e-pastus var izsūtīt pats e-pasta uzturētājs, un šādu ziņojumu saņemšana ir noteikta e-pasta lietošanas noteikumos. Šajā gadījumā cilvēka dati netiek apstrādāti. Tomēr cilvēks var atteikties no reklāmas paziņojumu saņemšanas no katra konkrētā sūtītāja. Nepersonalizēti reklāmas paziņojumi netiek sūtīti, ja par e-pasta pakalpojumiem tiek maksāts.
Komerciālu paziņojumu nosūtīšanas tiesiskais ietvars ir noteikts Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (ISPL) 9. pantā, kas nosaka, ka komerciālus paziņojumus uz fiziskas personas elektroniskā pasta adresi var sūtīt, ja ir iegūta šīs personas piekrišana vai ja tiek izpildīti visi ISPL 9. panta otrās daļas nosacījumi, papildus ievērojot 9. panta ceturto daļu. Tādējādi komerciālo paziņojumu īstenošana ir jāveic, ievērojot šos noteikumus.
Vēršam arī uzmanību, ka katram klientam ir tiesības atteikties no komerciālu paziņojumu turpmākas saņemšanas. Atteikšanās kārtībai jābūt skaidri norādītai paziņojumā, un tai nedrīkst būt sarežģītākai par piekrišanas sniegšanu. Tomēr ir jāatsakās no katra konkrētā reklāmas sūtītāja, to nevar izdarīt attiecībā uz visiem ziņojumiem. Ja cilvēks ir atteicies no konkrēta pakalpojuma sniedzēja komerciāliem paziņojumiem, taču tie joprojām tiek sūtīti, viņam ir tiesības vērsties ar sūdzību Datu valsts inspekcijā. Jāatzīmē, ka inspekcijai ir pienākums veikt pārbaudi, ja gada laikā cilvēks ir saņēmis vismaz 10 komerciālus paziņojumus no viena un tā paša pakalpojuma sniedzēja un ir iesniegta sūdzība. Tomēr, ja inspekcija konstatē, ka nav saņemts nepieciešamais paziņojumu skaits, vai cilvēks nav izmantojis tiesības lūgt pārtraukt reklāmu sūtīšanu, pārbaude netiek uzsākta.”
