Var saimnieciskāk 2
Seminārā Eiropas komisijas pārstāvji vērsa uzmanību, ka Eiropā nav tik vienkārši (neviens nezina, kā) aizstāt sojas pupiņu importu. Ladislavs Miko, Veselības un pārtikas drošības ģenerāldirektorāta vadītājs, vienlaikus vērsa uzmanību uz diviem skaitļiem – 61% ES pilsoņu nepiekrīt viedoklim, ka “ģenētiski modificēti pārtikas produkti ir droši”. Otrs uzmanības vērtais rādītājs – izrādās, ka aptuveni 40% no pārtikas produktiem izmetam, tostarp lielu daļu derīguma termiņa dēļ. Savienības dalībvalstīs dažkārt rodas problēmas ar iepakojumu, cilvēki nereti veido pārtikas produktu krājumus, kurus nevar patērēt. Pārtikas produktu pārpakošana ir ļoti dārga. “Nav viena atbildīgā par pārtikas produktu atkritumiem. Vissliktākais ir tos dedzināt. Mēs iesakām noteikt, kuriem produktiem uz iepakojuma obligāti ir jānorāda derīguma termiņš,” tā L. Miko.
Vai ES ir vecmodīga?
Profesore Turka uzsver – patlaban saistībā ar ĢMO ir iestājies nogaidīšanas periods. “ASV uzskata Eiropu par vecmodīgu un konservatīvu aizliegumā audzēt ĢMO. Tomēr mēs, pētnieki, kategoriski iebilstam. Ja ļausim audzēt ĢMO, tad paliksim pliki, no dabas daudzveidības skatpunkta raugoties,” tā pētniece. Viņa ir norūpējusies par to, ka pēc Transatlantiskā brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas starp Eiropu un ASV varēs nopirkt daudz aiz okeāna ražotu ģenētiski modificētu pārtikas produktu. “Pirmajā paaudzē to ietekme uz cilvēku veselību neparādās. Bet mēs nezinām, kas notiks tālāk,” piebilst profesore.
Komentējot manu jautājumu par Transatlantisko brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un ASV, L. Miko uzsvēra – ASV puses sarunu vedēji ļoti kritiski reaģē uz normu saskaņošanu ar dzīvnieku labturību saistītajos jautājumos, savukārt ES sarunu vedējiem nav pieņemama plašā ķīmisko līdzekļu izmantošanā lauksaimniecībā. “Sarunas būs ilgas. Prognozēt to noslēgumu nevaru,” atzina l. Miko.
Viņš arī uzsver ES piemēroto visstingrāko pasaulē kontroles sistēmu ĢMO risku novērtēšanā, ko eksportē uz citām valstīm. Trešās pasaules valstis nereti vēlas saņemt atļauju pārtikas produktu eksportam uz ES tāpēc, lai produktus eksportētu uz citām valstīm, kam nu būs stingra kvalitātes garantija. EK šā gada 22. aprīļa priekšlikums Eiropas Parlamentam paredz labot regulu par ģenētiski modificēto pārtiku un lopbarību, ļaujot dalībvalstīm lemt par šo produktu lietojuma ierobežošanu vai aizliegumu pēc tam, kad tie būs atļauti ES līmenī. Dalībvalstīm vajadzēs pierādīt, ka to argumenti ir saskaņā ar ES likumiem, ar proporcionalitātes principu un nediskriminē vietējos un pārrobežu produktus. Atgādināšu, ka šā gada janvārī Eiropas Parlaments ar 480 balsīm par, 159 pret un 58 likumdevējiem atturoties apstiprināja noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm aizliegt ģenētiski modificētus graudaugus dažādu, tostarp politisku, iemeslu dēļ.
