ES pārmet piekāpību Maskavai 0
Kamēr ASV, sodot Krieviju par jurista un britu ieguldījumu firmas “Hermitage Capital” pārstāvja Sergeja Magņitska mīklainajiem nāves apstākļiem 2009. gadā, izveidojusi melno sarakstu ar Krievijas amatpersonām, kurām liegts iebraukt Savienotajās Valstīs, Eiropas Savienība, kaut vairāku eiroparlamentāriešu un cilvēktiesību aizstāvju mudināta, tomēr nesteidzas ar līdzīgām aktivitātēm.
Kā norāda interneta vietne “EUObserver.com”, tas nozīmē, ka Magņitska lietā iesaistītajām krievu amatpersonām ir iespēja pavadīt lepnas brīvdienas vairākās Eiropas pilsētās, un šādu iespēju tās arī izmanto.
Pēdējo divu gadu laikā ES amatpersonas vairākkārt mudināja Krieviju veikt pilnvērtīgu Magņitska nāves apstākļu izmeklēšanu. Kad gada sākumā Maskava paziņoja, ka neviens nav vainīgs jurista nāvē, Brisele nedaudz pārmainīja savu retoriku, aicinot Krieviju izbeigt Magņitska pēcnāves tiesāšanu par it kā krāpšanos ar nodokļiem. Tikmēr vairāki eiroparlamentārieši un virkne cilvēktiesību aizstāvju aicina ES sekot ASV piemēram un izveidot līdzīgu melno sarakstu ar amatpersonām, kuras iesaistītas Magņitska lietā.
Sarunā ar interneta vietni “EUObserver.com” Magņitska māte Natālija Magņitska, kas šobrīd uzturas Londonā, skaidrojusi, ka ASV lēmumam par saraksta izveidi drīzāk ir simboliska nozīme, kamēr ES ieviests liegums Krievijas amatpersonām būtu lielāks trieciens.
“Viņi baidās vairāk no lieguma ceļot uz ES nekā no ceļošanas aizlieguma uz ASV, jo uz turieni viņi tik bieži nedodas,” prātojusi Magņitska.
“EUObserver.com” min, ka vairākās Eiropas valstu pilsētās bieži viesi ir Magņitska lietā iesaistītās amatpersonas, kuras ASV ierakstījušas savā 18 cilvēku melnajā sarakstā. To vidū ir arī Krievijas Iekšlietu ministrijas vecākais izmeklētājs Pāvels Karpovs, šīs pašas ministrijas ekonomisko noziegumu vienības izmeklētājs Artjoms Kuzņecovs un Maskavas nodokļu uzraudzības iestādes direktore Olga Stepanova. “Karpovs un Kuzņecovs organizēja Magņitska bijušā darba devēja Britānijas ieguldījumu firmas “Hermitage Capital” dokumentu konfiskāciju. Kuzņecovs arī vadīja Magņitska arestu un turēšanu pirmstiesas ieslodzījumā, kurā viņš mira,” skaidro “EUObserver.com”.
Līdz Magņitska lietai Karpovs, Kuzņecovs un Stepanova nevarēja lepoties ar lieliem ienākumiem, taču drīz pēc tam, kad Magņitskis tika apsūdzēts nodokļu krāpniecībā, trijotne iegādājās luksusa klases dzīvokļus, automašīnas, kā arī citus īpašumus 42 miljonu dolāru vērtībā.
Eiropas Parlaments uzstāj, lai šiem cilvēkiem tiktu liegts iebraukt ES teritorijā. Tiesa, šāda lieguma ieviešanas tiesības ir Eiropas Komisijai, kura pagaidām šādu soli spert negrasās, skaidro britu laikraksts “The Financial Times”. Kāda vārdā neminēta EK amatpersona Magņitska lietu nosaukusi par Krievijas “iekšējo problēmu”, bet EK prezidents Žozē Barozu tikmēr mudinājis Maskavu veikt lietas “pienācīgu izmeklēšanu”. “Daudzi Eiropas valstu līderi iebilst melnā saraksta izveidei, jo baidās no Krievijas, kas ES ir svarīgs tirdzniecības partneris,” secina britu laikraksts “The Financial Times”.
