“Uz valdībām tiek izdarīts spiediens.” Covid-19 vakcīnu ražotāja “AstraZeneca” vadītājs par radušos situāciju 11
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kontrakts, ko farmakoloģijas firma “AstraZeneca” pērn parakstīja ar Eiropas Komisiju, neesot nozīmējis “līgumsaistības” piegādāt 400 miljonus vakcīnas devu Eiropas Savienībai, pavēstījis firmas izpilddirektors Paskāls Sorio intervijā Itālijas laikrakstam “La Repubblica”.
Firma negūstot peļņu no vakcīnas ražošanas
Sorio uzstāja, ka tas esot bijis tikai apliecinājums “mūsu centieniem darīt visu iespējamo, taču bez garantijas par veiksmi”, gan atzīstot, ka “mēs esam nedaudz iekavējuši”, atzīmē izdevums “Politico”.
Firmas vadītājs centās attaisnot nespēju piegādāt ES vakcīnu paredzētajā apjomā, apgalvojot, ka vakcīnu daudzums, kas tikšot piegādāts, “nav tik slikts” un ka firma esot apņēmusies apmierināt pieprasījumu, cenšoties darīt “visu iespējamo”.
Skaidrojot britu un zviedru īpašniekiem piederošās firmas “AstraZeneca” nostāju, Sorio teica, ka piegādes ES lielā mērā tika aizkavētas, jo bloks esot vēlu parakstījis kontraktu par vakcīnu – trīs mēnešus pēc Britānijas –, tāpēc ES ražošanas jaudām bija grūti atgūt nokavēto.
Viņš noliedza apgalvojumus, ka firma būtu pārdevusi tās ražotās vakcīnas ārpus ES, lai gūtu ātru peļņu. Pēc viņa vārdiem, firma negūst peļņu no vakcīnas ražošanas, jo to liedz vienošanās ar Oksfordas universitāti.
“AstraZeneca” vakcīnas cena pasaules tirgū ir no trim līdz četriem dolāriem par devu atkarībā no vietējā piegādes tīkla izmaksām.
Sorio paziņojis, ka ES saņems trīs miljonus devu, tiklīdz vakcīnu būs apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra, un līdz februārim kopumā 17 miljonus devu. Viņš aicināja nepārspīlēt pasūtījumu apjoma neizpildi, uzskatot, ka stress liek ES vadītājiem reaģēt saasināti.
“Uz valdībām tiek izdarīts spiediens, un šādos apstākļos ikviens var kļūt sarūgtināts vai emocionāls,” viņš atzina.
Sorio pavēstīja, ka “AstraZeneca” no februāra ražos simt miljonus vakcīnas dozu mēnesī savos uzņēmumos pasaulē, piebilstot, ka Eiropa, kur mīt 5% pasaules iedzīvotāju, saņem 17% no firmas globālā produkcijas apjoma.
Viņš skaidroja, ka grūtības ir saražot lielu daudzumu aktīvās vielas, kas ir zāļu sastāvā un ko ražo uzņēmumos Nīderlandē un Beļģijā.
“Kad aktīvā viela ir sagatavota, to nosūta uz Itāliju un Vāciju, kur to atšķaida un ievieto ampulās, tālākajam procesam vairs neradot problēmas,” viņš teica.
Varbūtēja tiesvedība izpilddirektoru nesatrauc
Ziņas par varbūtēju tiesvedību pret viņa firmu par kontraktā noteikto piegāžu neizpildi izpilddirektoru nesatraucot, jo viņš esot pārliecināts par firmas līgumā teikto. Kontraktā ar ES teikts, ka tas bijis tikai apliecinājums “mūsu centieniem darīt visu iespējamo”.
Kā skaidro Sorio, kontrakts ar ES formulēts šādi, jo “AstraZeneca” un tās partnere Oksfordas universitāte jau bija parakstījušas darījumu ar Britānijas valdību par simt miljonu vakcīnas devu piegādi.
Vienošanās ar ES par 400 miljonu vakcīnas devu piegādi tika parakstīta trīs mēnešus vēlāk, blokam gribot, lai tās tiktu piegādātas vienlaikus ar Britānijas pasūtījuma izpildi.
“Mēs teicām, ka centīsimies darīt visu iespējamo, taču nevaram uzņemties līgumsaistības, jo šī vienošanās nāk trīs mēnešus vēlāk,” teica Sorio, piebilstot, ka firma apzinājās, ka tas ir “ārkārtīgi saspringts mērķis”.
Britānija darbojās ātrāk
Vairāku Eiropas valstu vadītāji pauduši sašutumu par “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnu plānotās piegādes ES apjoma ievērojamu samazinājumu. ES veselības komisāre Stella Kirjakidu paziņojusi, ka tas ir nepieņemami, bet Itālija apsver tiesvedības rosināšanu pret firmu.
Kirjakidu informēja, ka tiks ieviesti jauni eksporta noteikumi, kas paredz, ka firmām būs iepriekš jāpaziņo Briselei par jebkuru darījumu ar vakcīnām, ko tās plāno pārdot ārpus ES.
Eiropas Komisija arī vēlas zināt katra uzņēmuma precīzu ražošanas jaudu un kur paredzēts nosūtīt tā ražotās vakcīnas.
EK pārstāvis atzīmējis, ka “AstraZeneca” izpilda citu klientu pasūtījumus, piemēram, Britānijā, kas saņem tās vakcīnu jau vairākas nedēļas.
Viņaprāt, nevajadzētu būt iemesliem, kāpēc ES nevarētu saņemt pasūtīto vakcīnu, tiklīdz to formāli apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, kas gaidāms šonedēļ.
Sorio uzsvēra, ka līgums ar Britāniju paredz tās uzņēmumos ražotās vakcīnas prioritāru piegādi Apvienotajai Karalistei.
Oksfordas universitāte agri sāka sarunas ar Britānijas valdību par vakcīnas iepirkumu, kas deva iespēju paplašināt tās ražošanu vietējos uzņēmumos vēl pirms oficiālās atļaujas saņemšanas.
Līgums ar ES ļauj izmantot ražotnes Britānijā, bet tikai vēlāk, kad valstī būs sasniegts pietiekams vakcināciju skaits, teica Sorio. ES amatpersonas agrāk izteikušās, ka līgums ar “AstraZeneca” nav saistīts ar vakcīnu ražošanu kādā konkrētā uzņēmumā.
