Sputnik

Eiropas Savienība (ES) trešdien pagarināja sankcijas pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām par to lomu Krimas aneksijā un konfliktā Ukrainā, pavēstījuši bloka diplomāti.

Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Lasīt citas ziņas

Šīs ES sankcijas pret Krieviju bija noteiktas līdz 15.septembrim. Sankciju, kas paredz aktīvu iesaldēšanu un ieceļošanas ES aizliegumu, sarakstā ir 150 fiziskas un 37 juridiskas personas. Sankciju sarakstā ir gan Austrumukrainā karojošie kaujinieki, gan Krievijas deputāti, oligarhi un slavenības. Sankciju sarakstā ir arī Krievijas bruņojuma ražotājs “Almaz-Antej”, kā arī vairāki uzņēmumi Krimā, ko pēc aneksijas pārņēma Krievijas varasiestādes.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

2015.gada februārī Minskā tika noslēgta vienošanās, kas aicina pasludināt pamieru, īstenojot dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai. Vienošanās noslēgšanā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, bet vidutāji bija Vācijas un Francijas līderi.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 9500 cilvēku.