Foto – LETA

Vēl nav beidzies pirmais lauku internetizācijas projekts, kā jau tiek sākts nākamais (par jauno informējām “LA” 20. novembra numurā rakstā
”Vēl 165 pieejas internetam laukos”). Abi ES fondu līdzfinansēti. Kāpēc vēl viens?


Lauki internetizēti otrreiz

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti

Veselam

Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi

Lasīt citas ziņas

Visu Latvijas lauku internetizāciju arī par ES naudu jau veic un tūdaļ būs pabeidzis AS “Telekom Baltija”, ko pazīstam ar zīmolu “Triatel”. Vai nav ES naudas izšķērdēšana? Vai šis ES projekts nepārklājas ar iepriekšējo, kura gaitā bezvadu internetu nodrošina “Triatel”?

Iepriekšējo projektu Satiksmes ministrija uzskata par noietu posmu, kaut arī tas nav beidzies. “Īstenojot projektu, 2008. gadā tika izpildīts mērķis – platjoslas piekļuves iespēju nodrošināšana par pieņemamu cenu un datu pārraides ātrumu 256/128 Kbit/s 80 – 95% no valsts teritorijas,” atbild Dainis Valdmanis, Satiksmes ministrijas elektronisko sakaru un pasta nodaļas vecākais referents. Tātad internets ir pieejams vai visā Latvijā.

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Norvēģijā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēts bijušais ASV vēstniecības apsargs

TV24

Pozņaks: Eiropai jābeidz skumjām acīm skatīties uz Ameriku

“Eiropa 2020” iniciatīva paredz visiem ES iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 megabiti sekundē (Mbit/s), bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbit/s. Tādēļ optisko kabeli plānots aizrakt līdz visiem pagastiem, kur to nav.

Pirmā projekta īstenotājs “Triatel” netic, ka jaunais projekts sasniegs laukus. “VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (“LVRTC”) projekts “Triatel” nešķiet aktuāls,” norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. Viņš ir pārliecināts, ka pat lielākie kabeļtelekomunikāciju uzņēmumi vēl tuvākos gadus nespēs nodrošināt optisko internetu visiem valsts iedzīvotājiem. “Būtībā “LVRTC” projekts risina blīvāk apdzīvotu reģionu problēmu, bet pilnībā neatrisinās mazāk apdzīvotu lauku problēmu, jo maz ticams, ka kāds no lielajiem operatoriem būvēs tīklu no “LVRTC” interneta piekļuves punkta līdz lauku viensētām, tas vienkārši tehnoloģiski neatmaksāsies.”

Savukārt “Triatel” no pašiem pirmsākumiem par uzņēmējdarbības prioritāti ir izvēlējies lauku reģionus, kā piemērotāko tehnoloģiju izvēloties bezvadu internetu. Pirms pieciem gadiem uzvarot konkursā par lauku internetizāciju, izbūvēts plašākais mobilā interneta tīkls Latvijā, sasniedzot 98% valsts teritorijas, apliecina uzņēmumā.

“Nē, projekti nepārklājas,” kategorisks ir Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis. “Kaut arī visās “baltajās teritorijās” internets ir pieejams, tās tiek zīmētas kā baltas, jo tajās netiek nodrošināts Eiropas prasītais nākotnes ātrums vismaz 30 Mbit/s ātrums. Pat Ķīšezera otrā pusē, kad kokiem uzplaukst lapas, “Triatel” nespēj nodrošināt pienācīgu ātrumu.”

To netieši atzīst Raimonds Peļņa, jo pat pēc modernizācijas, izmantojot šobrīd modernāko CDMA bezvadu tehnoloģiju pasaulē, iedzīvotāji nākamā gada sākumā visā Latvijā varēšot izmantot “Triatel” internetu ar ātrumu lejuplādei 14,7 Mbit/s un augšuplādei – 5,7 Mbit/s.

Iznāk, ka pati ES ir netālredzīgi plānojusi savus resursus un atbalstījusi projektu, kurš nespēs nodrošināt digitālās Eiropas mērķi – internetu vismaz 30 Mbit/s.

Kam ātrgaitas šoseja?

Kam vispār nepieciešams tik ātrs internets? “Man tos 20 latus mēnesī internetam bērni notērē, viņiem jau mācībām vajag – tagad grāmatās mājasdarbus neuzdod, viss ir internetā jāatrod,” man atzinās kāda mamma, kurai šī naudiņa nemaz tik viegli nenāk. Paši jaunieši neslēpj, ka platjoslas internets vajadzīgs filmu, spēļu, uzlauztu aplikāciju “nopumpēšanai”. Ja iepriekš minēto noņemot nost, tad mācībām, ziņām, e-pastam pilnīgi pietiek ar esošo interneta ātrumu.

Kas attiecas uz šodienas vajadzību apmierināšanu, pašreizējais vidējais platjoslas interneta ātrums Latvijā – 25,59 megabiti sekundē, kas pēc “Ookla” veidotā “Net Index” ir ceturtais ātrākais pasaulē, – nudien pārpietiekams. Tiesa, tāds vidēji nomērīts lielpilsētās un piepilsētās, jo lielākajā daļā lauku teritorijas platjoslas tīkla vispār nav, atzīst VAS “LVRTC” pārstāvis Arno Pjatkins. Citās valstīs platjoslas tīkls ir, bet lēnāks, kas arī rada maldīgu priekšstatu par Latviju kā platjoslas ātrgaitas zemi.

“Katru četru mēnešu laikā dubultojas pārraidīto datu apjoms,” nākotnes vajadzības iezīmē Jānis Lelis, piesakot, ka tas pārsniedz visoptimistiskākās ekspertu prognozes.

Eiropas Savienība ir noteikusi 22 obligātos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kurus vajag nodrošināt elektroniskā veidā, un bez jaudīga interneta to nevar.

“Optiskā interneta infrastruktūra ir nozīmīga, lai varētu tikt atbalstīti jaunie e-risinājumi, kur ir svarīgs liels datu pārraides ātrums, piemēram, projekts e-medicīna, tādas mūsdienīgas drošības sistēmas kā IP videonovērošanas kameras un citi. Viens no šā projekta pamatmērķiem ir panākt, lai iedzīvotājiem lauku teritorijās būtu pieejami tādas pašas kvalitātes datu pārraides pakalpojumi un par tādu pašu cenu kā pilsētās dzīvojošiem,” norāda “LVRTC” valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

“Datu pārraides ātruma palielināšana nepieciešama, lai nodrošinātu informācijas apjoma pārraidi, kas strauji palielinās līdz ar jaunu iekārtu (piemēram, planšetdatoru, viedtālruņu) plašu izmantošanu, kā arī jaunu pakalpojumu iespējamību (piemēram, augstas izšķirtspējas TV, video konferenču un 3D TV pārraidi u. c.).
Palielinot datu pārraides ātrumus, tiks uzlabota kvalitāte arī esošajiem interneta piekļuves un balss pārraides pakalpojumiem (piemēram, IP telefonijai),” papildina Dainis Valdmanis.

Šosejas ātrgaitas pievedceļi sētā

Tomēr pārsteidzīgi sacerēties, ka optiskais kabelis no piekļuves punkta pašvaldībā sasniegs katru mājokli. Reāli vērtējot, vislielākās iespējas tikt pie optiskā pieslēguma būs pilsētu iedzīvotājiem, atzīst projekta pasūtītāji. Taču tas atkarīgs no komersanta, kurš piedāvās internetu ievilkt sētā.

Kā pārējie pieslēgsies šai “pēdējā jūdzē” līdz datoram? “Abonentlīnijas tiek nodrošinātas gan kā fiksētās līnijas, gan lietojot bezvadu risinājumus – mobilo elektronisko sakaru tīklus, radiolīnijas,” skaidro Valdmanis. Gan vītais vara dzīslu kabelis (VDSL), gan kabeļtelevīzijas kabelis (DOCSIS), gan 4. paaudzes mobilie sakari (4G) var mājsaimniecībām nodrošināt datu pārraides ātrumu 30 Mbit/s, viņš pamato.

“Nu jau pusotru gadu attīstām 4G tīklu un apdzīvotās vietās esam uzstādījuši vairāk nekā 40 bāzes staciju,” apliecina Ingmārs Pūķis, “LMT” viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos. Arī “Tele2” jau pieteikusi, ka tās tīkla modernizācijas rezultātā nākamā gada 1. ceturksnī ātrgaitas mobilais internets (3G tīkls) būs pieejams jau 95% iedzīvotāju. “Pakāpeniski visā tīklā tiks ieviests mobilā interneta ātrums līdz 42 Mbit/s. Ar jauno tīklu būsim arī gatavi piedāvāt ceturtās paaudzes jeb 4G pakalpojumus,” apliecina tās valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Ir tikai viena nianse: mobilie operatori sola ātrumu LĪDZ… Bet ES prasība ir VISMAZ 30 Mbit/s.

“Ar to jārēķinās. Iespējams, ka pat tad, kad mobilie operatori piedāvās 4G tīklu, tas varētu nedot to ātrumu, ko tad gribēs klienti,” Lelis pamato jaunā Eiropas projekta tālredzību. Uz šā fona platjoslas interneta definīcija – vismaz 256 Kbit/s, ko tagad garantē pirmais projekts, nudien ir novecojusi. Nākamgada internetu piedāvās “Triatel” (ar ātrumu 14,7 Mbit/s) un trešdaļā pagastu – pārējie elektronisko sakaru komersanti, pieslēdzoties “LVRTC” optiskajam kabelim (ar ātrumu 30 Mbit/s). Liekas, pirmoreiz būs tā, ka divi aktīvi, ES atbalstīti projekti konkurēs savā starpā. Cerams, ka datorlietotāji no tā tikai iegūs.

Projektu salīdzinājums