“Es noteikti nelīdīšu pāri žogam.” Saruna ar Rīgas mēra kandidāti Lindu Ozolu 0
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinām iztaujāt lielāko partiju sarakstu līderus pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Saruna ar Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra kandidāti LINDU OZOLU.
Jautāšu to pašu, ko jūsu partijas biedram Juram Jurašam, kad viņš vēl bija Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Rīgas mēra kandidāts. Jūs savulaik jau bijāt Rīgas domes deputāte, tad pārcēlāties uz Saeimu, tagad vēlaties atkal darboties Rīgas domē. Kas tā par “mētāšanos”, un kur teikts, ka pēc diviem gadiem atkal nepārdomāsiet un negribēsiet atpakaļ uz Saeimu?
L. Ozola: JKP ir salīdzinoši jauks politiskais spēks. 2017. gadā mēs nokļuvām Rīgas domē, un jau pēc pusotra gada nāca nākamās vēlēšanas. Tolaik Saeimā mēs nebijām pārstāvēti, un, lai īstenotu savu programmu, mums bija jācīnās par pārstāvniecību parlamentā.
Saeimas sarakstā tika likti spēcīgākie cilvēki. Šobrīd izvēles iespējas jau ir plašākas un mēs varējām izvērtēt, kuri cilvēki būs noderīgāki parlamentā, bet kuri – Rīgas domē.
Es piekritu būt pirmais numurs sarakstam, jo es redzu reālu iespēju pēc vēlēšanām piedalīties lēmumu pieņemšanā. Iepriekšējā domē JKP bija opozīcijā, un mēs godprātīgi un mērķtiecīgi darījām šo darbu, taču šobrīd mums ir iespēja būt valdošajā koalīcijā.
Tas man ir ļoti svarīgi un motivējoši. Viennozīmīgi man ir apņemšanās strādāt visu nākamās Rīgas domes pilnvaru termiņu.
Vēlēšanas vēl nav notikušas, un jūs nezināt, kādi būs rezultāti. Ja nu jūs šī pozīcija neapmierinās, vai arī tad solījums paliek spēkā?
Protams. Bet vienlaikus es izsaku lielu cerību, ka rīdzinieki šobrīd pieņems ļoti informētu lēmumu. Tagad ir daudz vairāk informācijas, kā patiesībā iepriekšējos gadus ir pārvaldīta Rīga.
Pirms un arī pēc 13. Saeimas vēlēšanām jūs tikāt stādīta priekšā kā JKP ārlietu ministra kandidāte. Tagad jūs mērķējat uz pašvaldības vadītājas amatu, un tas tomēr ir ļoti atšķirīgs lauciņš. Vai, izvirzot savu kandidatūru Rīgas domes vadītāja amatam, atzīstat, ka ārlietas jums īsti nesanāk?
Nē, tā nav. Ārpolitisks skatījums un spējai komunicēt ar citu valstu pārstāvjiem galvaspilsētas vadībā ir priekšrocība, jo var palīdzēt piesaistīt investīcijas.
Var jau meklēt kādu saistību, tomēr pašvaldības vadīšanai ir pavisam cita specifika, un tas drīzāk prasa zināšanas par ekonomiku vai valsts pārvaldi, nevis ārlietām.
Piekrītu, ka šīs zināšanas ir svarīgas pašvaldībā. Taču aiz manis stāv komanda. Mana izvirzīšana par saraksta līderi bija kolektīvs lēmums.
Ja runājam par ārpolitiku, daudz apspriests jūsu ieraksts tviterī laikā, kad Turcija sāka militāru operāciju pret kurdiem. Toreiz tas pat lika apšaubīt jūsu spējas orientējaties starptautiskajā politikā un diplomātijā. Jūs rakstījāt: “Tik īpaši būt Turcijas parlamentā brīdī, kad uzzini, ka Turcija uzsākusi militāru operāciju Sīrijā. Turu īkšķus, lai nav asinsizliešanas.” Vēlāk šis ieraksts tika dzēsts.
Es vēlāk publiski atzinu, ka tas bija komunikācijas pārpratums. Mūsu delegācija tolaik bija Turcijā, tikāmies arī ar Turcijas parlamenta pārstāvjiem, kad sākās iebrukums Sīrijā… Tas tiešām bija ļoti neparasts brīdis, klātienē redzēt, cik karstasinīgi un patriotiski Turcijas likumdevēji reaģē, jo arī viņi jūtas apdraudēti.
Es šo emocionālo brīdi redzēju tuvplānā, tas mani aizkustināja. Tāpēc ierakstīju šo tvītu, kur vārdu izvēle nebija korekta. Par to es vēlāk atvainojos, ja kāds to uztvēra sāpīgi.
Vai tas nozīmē, ka tieši komunikācija ir jūsu vājā vieta?
Katram cilvēkam var gadīties kļūdas, un ir ļoti drosmīgi no politiķa puses spēt to atzīt. Es domāju, arī iedzīvotāji to novērtē. Politiķis arī ir cilvēks.
Kas jūsu izpratnē ir “konservatīvs”?
Mums ir savas pamatvērtības, kuras mēs esam definējuši.
Šoreiz gribu dzirdēt nevis partijas programmu, bet jūsu personīgo izpratni.
Domājot par jebkuras jaunas iniciatīvas iedzīvināšanu, es to pārbaudu pret noteiktiem kritērijiem. Man ir svarīgi, kā tas ietekmēs valsti kopumā. Nacionāla valsts man ir ļoti svarīga.
Kā tas ietekmēs, piemēram, sociāli mazāk aizsargātās grupas, kā tas ietekmēs ekonomiku. Piemēram, klimata neitralitāte – ļoti mūsdienīgi. Bet man ir ļoti svarīgi, kā tas ietekmē iepriekš minēto. Ja tas nāk par labu, tad mēs to virzām uz priekšu. Taču konservatīvie nebūs tie, kas akli akceptē jebkuru ideju. Ir svarīgi, lai tā būtu laika zobu izturējusi.
Jūs pirms pusgada strikti noraidījāt ideju par politiskā bloka veidošanu ar citām konservatīvām partijām. Daži politiķi joprojām izsaka nožēlu, ka tas neizdevās. Vai paši tagad nenožēlojat?
Uzskatu, ka tas bija pareizs solis. Ja mēs apvienojamies ar citām partijām vienā sarakstā, mēs arī par tām uzņemamies atbildību. Bet es nevaru atbildēt par citu partiju virzītiem kandidātiem. Man ir ļoti laba sadarbība ar Vilni Ķirsi no “Jaunās Vienotības”, un Rīgai svarīgos jautājumos mums sakrīt skatījums.
Bet ne visos jautājumos mums sakrīt skatījums ar “Jaunās Vienotības” pārstāvjiem Saeimā un valdībā. Ja mēs apvienojamies, tad ar ko – ar Ķirša kungu vai Reira kungu? Un kurš pieņems lēmumus? Ar Nacionālo apvienību mums ir vienots redzējums nacionālajos jautājumos, bet mūsu attieksme pret tiesiskumu un korupcijas problēmu mēdz ļoti atšķirties.
Piemēram?
Ņemam to pašu Baibas Brokas stāstu. Cik ilgi jau par viņu bija aizdomas! Taču viņa tika paturēta partijā. Es atzīstu, ka iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā divi no mūsu saraksta ievēlēti deputāti arī “pārdevās” par amatiem, bet JKP uz to reaģēja nekavējoties, abus izslēdzot no partijas. NA ar lēmumu vilcinājās.
JKP šoreiz ļoti daudz tērējusi politiskajās reklāmās. Pēc pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, jūs pirmsvēlēšanu tēriņu ziņā bijāt pirmajā vietā un bijāt iztērējuši gandrīz visu pieļaujamo summu. Kāpēc tik masīva kampaņa? Vai uzskatāt, ka bez reklāmām rezultātu nevar sasniegt?
JKP tērēs tikai tik, cik atļauts likumā. Mums summa, iespējams, iepriekšējā atskaitē bija lielāka, jo daudzi līgumi bija noslēgti jau iepriekš. Taču jāapzinās, ka mēs samērā neilgi pirms vēlēšanām mainījām saraksta pirmo numuru. Citām partijām tā nebija. Tas ir būtisks pavērsiens, un mums bija jābūt ļoti proaktīviem, lai iepazīstinātu rīdziniekus ar savu lēmumu. Tas prasīja papildu ieguldījumus.
Kas jūs kā Rīgas mēra kandidāti atšķir no pārējiem, ja neskaita to, ka esat vienīgā sieviete?
Mūsu partijai ir ļoti svarīgs tiesiskuma jautājums, gatavība rīkoties, lai izskaustu korupciju un tās sekas Rīgas domē. Es jau vairākkārt esmu uzsvērusi, ka šīs vēlēšanas nav tik daudz par programmām un kandidātiem, bet par uzticēšanos.
Ko nozīmē – rīkoties? Piemēram, mēs zinām, ka ir izgaismotas nebūšanas un korupcijas shēmas galvaspilsētas kapitālsabiedrībās. Kurš būs gatavs vērsties ar piedziņas prasībām pret atbildīgajām amatpersonām par izšķērdētu līdzekļu piedzīšanu.
“Jaunās Vienotības” mēra kandidāts Vilnis Ķirsis nesen intervijā “Latvijas Avīzei” norādīja, ka ir neapmierināts ar pagaidu administrācijas darbu. Uzskata, ka tā darbojusies politiskās interesēs. Kā jūs to komentētu?
Ir virkne lietu, kas mani neapmierina pagaidu administrācijas darbā. Šis laiks ir izmantots, lai ieceltu amatā cilvēkus, par kuriem iepriekš izskanējušas aizdomas. Tāpat ir nesaprotamas strukturālās izmaiņas.
Tāpat varam runāt par Tērbatas ielas eksperimentu. Nav skaidrības, cik caurskatāmi šis lēmums tika pieņemts. Ir aizdomas, ka tā bija vienkārši politiska iegriba. Es gan uzreiz gribu piebilst – pilsētā noteikti jābūt telpai gājējiem, bet lēmumi nevar tikt pieņemti šādā veidā.
Bet jūs atbalstāt ideju, ka tieši Tērbatas iela kļūst par gājēju ielu? Kā var saprast, daži politiskie spēki būtu ieinteresēti pēc vēlēšanām pieņemt šādu lēmumu.
Vispirms ir jāizvērtē transporta plūsmas. Vienkārši slēgšana, nemainot ceļa zīmes, nebija veiksmīgs piemērs. Apkārtējās ielās veidojās sastrēgumi. Ir svarīgi noskaidrot ne vien Tērbatas ielas iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli, bet arī apkārtējo ielu iedzīvotāju viedokli.
Vai arī jums šķiet, ka pagaidu administrācija darbojusies “Attīstībai/Par” interesēs?
Šī ietekme ir jūtama. Šajā ziņā es piekrītu savam kolēģim Vilnim Ķirsim.
Gada sākumā Juris Jurašs kā mēra kandidāts piedāvāja citām partijām parakstīt vienošanos, ka tās neiet kopā ar “Saskaņu”, “Gods kalpot Rīgai” un Latvijas Krievu savienību. Toreiz neviens neatsaucās, bet tā īsti jau šis jautājums netika izrunāts, jo vēlēšanas tika pārceltas. Un nu daudzi ar pārsteigumu secina, ka tieši JKP sāk mainīt pozīciju un jūs vairs tik skaidri nesakāt, ka ar “GKR” neplānojat sadarboties.
Mūsu pozīcija nav mainījusies – ar “Saskaņu”, dažādiem tās atvasinājumiem, “GKR” un Latvijas Krievu savienību mēs neredzam iespēju sadarboties.
Pat ja jums pietrūks balsu koalīcijai?
Nē, mūsu nostāja ir stingra.
Ja būs jāizvēlas starp “GKR” un Zaļo un zemnieku savienību, kura izvēle jums būtu pieņemamāka?
JKP bija tā, kas uzstāja, lai ZZS netiktu iekļauta valdībā. Mūsu pieredze liecina, ka tas bija absolūti pareizs lēmums un priekšnoteikums tam, lai daudzas labas lietas nacionālā līmenī varētu notikt.
Arī Rīgas domē es neredzu iespēju strādāt kopā ar ZZS. Valaiņa kungs, kas ir ZZS saraksta pirmais numurs, Saeimā ir balsojis pret daudziem priekšlikumiem, kas stiprina tiesiskumu Latvijā.
Mūsu izpratnes šajos jautājumos ir kardināli atšķirīgas. Tad kā mēs varam kopā cīnīties pret korupciju Rīgas domē? Es tomēr aicinu rīdziniekus ņemt vērā visus šos aspektus, pirms izdarīt izvēli.
Partijām parasti ir daudz dažādu solījumu. Bet varbūt varat nosaukt vienu konkrētu darbu, ko jūs noteikti izdarīsiet uzreiz pēc vēlēšanām. Piemēram, līdz Ziemassvētkiem, tā lai var pārbaudīt, vai turat vārdu.
Viens no pirmajiem uzdevumiem jaunajai Rīgas domei būs darbs pie pilsētas budžeta. Tas arī ir spēcīgākais instruments, kas parāda prioritātes. Viena no manām galvenajām prioritātēm būs taisnīgs līdzfinansējums bērniem, kas iet privātajos bērnudārzos.
Šobrīd tā summa, kas seko bērnam uz pašvaldības bērnudārzu, ir aptuvenu 370 eiro, bet uz privāto bērnudārzu – 250 eiro. Tas ir nevienlīdzīgi un diskriminējoši, un es vēlos šo atšķirību novērst.
Savā pirmsvēlēšanu reklāmas video jūs ejat gar žogu, uz kura rakstīts “Marsa parks”, bet vēstījumu īsti nevar saprast. Jurašs iepriekš rādīja attēlus, solīja, ka tur būs parks, par spīti tam, ka valdība lēmumu jau pieņēmusi un mainīt to nevar. Ko jūs īsti gribat pateikt?
Mūsu koncepcija “Miljons koku Rīgā” paliek spēkā, un mēs vēlamies vairāk zaļās zonas pilsētā. Pretstatā citiem politiskajiem spēkiem mēs esam vienīgie, kas visos varas līmeņos saka un dara vienu un to pašu. Šajā gadījumā gan valdībā, gan Saeimā, gan Rīgas domē JKP atbalstīja, ka Teikā jābūt Marsa parkam.
Citām partijām ir atšķirīga pieeja – Rīgas domes sarakstā ir cilvēki, kas cīnās par parku, bet partijas ministri un deputāti balso pilnīgi pretēji. Mums ir komanda, kas strādā vienam mērķim. Kamēr lāpsta zemē nav iedurta, mēs turpināsim cīnīties, lai šajā vietā būtu parks.
Jūsu partijas pārstāvji, protestējot pret Valsts drošības dienesta ēkas celšanu šajā vietā, bija tur mēģinājuši izvērst cita veida aktivitātes – līda pāri žogam, kaut ko rakstīja uz kokiem. Vai atbalstāt tādus gājienus?
Es noteikti nelīdīšu nekur pāri žogam. Pilsoniski aktīvie cilvēki rīkojas dažādi, bet nevajag darīt neko, kas pārkāpj likumu.
Laikraksts “Diena” raksta, ka KNAB izvērtē faktus, kas varētu liecināt, ka Hildegarde Graumane, kura esot JKP faktiskā priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja, pieņemta darbā jūsu partijas līdera Jāņa Bordāna vadītajā Tieslietu ministrijā, lai tur saņemtu papildu atalgojumu par saviem pakalpojumiem partijai. Tas daudziem atgādināja iepriekšējo gadu skandālus Rīgas dome, kur daudzi “Saskaņas” politiķi, aktīvisti un pat viņu radinieki bija pieņemti kā konsultanti dažādās Rīgas domes struktūrās, bet patiesībā tā bija savējo iekārtošana – tas, ko svešvārdā dēvē par nepotismu. Vai Graumane ir jūsu kampaņas vadītāja, un vai šo situāciju uzskatāt par pieņemamu?
Hildegarde Graumane strādā Tieslietu ministrijā no šā gada aprīļa. Viņa tika pieņemta darbā sabiedrisko attiecību jomā. Visas JKP vēlēšanu kampaņas uzrauga mūsu valdes loceklis Krišjānis Feldmans. Graumane ir savas jomas augstas raudzes profesionālis, strādājusi ar dažādiem projektiem, viņai ir arī bijis savs sabiedrisko attiecību uzņēmums.
Vienlaikus viņa ir arī pilsoniski aktīva, un man ir liels prieks, ka viņa ir arī mūsu partijas biedre. Ar savu pieredzi viņa palīdzēja mums izstrādāt pirmsvēlēšanu stratēģiju. Viņa arī uzrauga, cik kvalitatīvi norit kampaņa. Kopš 1. jūlija viņa ir pieņemta darbā arī JKP un saņem atalgojumu par saviem pienākumiem. Man personiski ir liels prieks, ka izdevies piesaistīt šādas raudzes profesionāli.
Par jūsu jūtām nav šaubu. Runa ir par to, vai jūs neejat līdzīgā virzienā, kā bija aizgājusi “Saskaņa”?
Es to pilnībā noraidu.
Nils Ušakovs arī vienmēr noraidīja visus pārmetumus.
Es tomēr aicinu pievērt uzmanību, kādā kārtībā viss notika. Hildegarde Graumane vispirms tika pieņemta darbā Tieslietu ministrijā. Tur viņa rīkoja preses konferences, par ko mediji varēja pārliecināties. Un tikai pēc tam mēs izmantojām viņas zināšanas arī kampaņas stratēģijas izstrādē un kvalitātes uzraudzībā.
3 jautājumi Rīgas mēra kandidātiem
1. Vai un kurš sēdēs cietumā “Rīgas satiksmes” lietā?
To lems tiesībsargājošās iestādes.
2. Kuru pilsētas zemes gabalu jūs būtu ar mieru atdāvināt valstij koncertzāles būvei?
Mūsu skatījumā labākā vieta koncertzālei būtu Kongresu nams. Tas jau ir centrā, un tur jau bija plānota koncertzāles vieta.
3. Kādam jābūt sociāli taisnīgam nekustamā īpašuma nodoklim, piemēram, trīsistabu dzīvoklim Purvciemā vai savrupmājai Ziepniekkalnā?
JKP nostāja ir, ka primārajam mājoklim jābūt atbrīvotam no nekustamā īpašuma nodokļa. Mums ir gradācija – 100 000 eiro neapliekamais minimums uz vienu deklarēto personu.
