Lasmanis: “Es nezinu par ko mūsu valdība domā, bet par valsts attīstību tā nedomā” 32
Autors: Madars Lasmanis
Atkal jārunā par valsts budžetu. Idejas un priekšlikumi no valdības nāk kā no pārpilnības raga, tikai visas ir sliktas valstij un reģioniem. Neanalizēsim visas izmaiņas, mēģināšu paskatīties no pašvaldības prizmas.
Pirmais un pats svarīgākais – valdība grib ieviest virkni dažādu nodokļu palielinājumus un šo un to arī samazināt, bet tas viss atstās būtisku ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Pēc visu 2025. gada valsts budžeta projektā paredzēto izmaiņu ieviešanas saskaņā Latvijas Pašvaldību savienības aprēķiniem pašvaldībām būs iztrūkums ap 190 miljoni eiro, tas ir pa visām pašvaldībām kopā.
Finanšu ministrija, iepazīstoties ar šo aprēķinu, atdzīst, ka tā apmēram varētu būt, bet budžetā varot šo iztrūkumu kompensēt tikai 90 miljonu apmērā. Forši. Visi saprot un apzinās, ka viss maksā tik, cik maksā, bet naudu iedod mazāk nekā pusi no vajadzīgā. Tikai atgādināšu, ka jau šogad dažām pašvaldībām nebija pa kabatai pilnvērtīgs darbs, jo vienkārši nebija naudas, nācās samazināt darba stundu skaitu vai pat pāriet uz četru darba dienu režīmu.
Es prognozēju, ka no nākamā gada tādu pašvaldību būs vēl vairāk. Paturot šo prātā, vēl skaļāk gribas atkārtot nekur neatbildēto jautājumu – kur pati valdība demonstrē kādus taupības plānus? Neesmu dzirdējis un tas ir bēdīgi. Tāda politika novedīs pie tā, ka reģionos pašvaldības nevarēs tik regulāri kā vajag nopļaut zāli vai notīrīt sniegu, vai realizēt kādu investīciju projektu, ko iedzīvotāji gaida jau sen – pakalpojumu kvalitāte un pieejamība iedzīvotājiem pasliktināsies.
Otrais stāsts ir par valdības izvirzīto budžeta prioritāti “valsts drošība”. Mērķis cēls, bet, ja paskatās, kas zem tā slēpjas, atklājas skumjš stāsts. Ne brīdi negribu teikt, ka iekšlietu vai aizsardzības jomu speciālistiem nevajag algas pielikumu, bet to vajag arī pašvaldības policijai. Reģionos pašvaldības policija ir iekšējās drošības mugurkauls. Mums Jelgavas novadā pašvaldības policija ikdienā izpilda vairāk nekā 50% bijušos Valsts policijas uzdevumus, bet no valsts šiem uzdevumiem saņemam precīzi nulli eiro. Tas nav godīgi un ir bez nākotnes perspektīvas, jo ar šo nevienlīdzīgo attieksmi valsts iznīcinās tos parastā, bet svarīgā darba darītājus. Ar vieniem ģenerāļiem sabiedrisko kārtību nenodrošināsim.
Un trešais būtiskais budžeta trūkums ir neizpildītais solījums par investīciju programmu pašvaldībām. Šā gada pavasarī premjere Evika Siliņa, VARAM un IZM ministres solīja, ka 2025. gadā būs investīciju programma no valsts budžeta un pat sauca konkrētas summas. Katrai pašvaldībai solīja pa 1,5 miljoniem. Tad jau es teicu, ka tie ir tukši solījumi un manas negatīvās prognozes ir piepildījušās. 2025. gadā investīciju programmas nebūs. VARAM pat premjeres uzdevumā savāca garu garos vajadzību sarakstus no pašvaldībām, bet beigās čiks.
Piedāvātais 2025. gada budžeta projekts ir slikts projekts, un vienīgie, kas kaut ko var mainīt, ir Saeimas deputāti. Tāpēc aicinu apdomāties. Piedāvātais budžeta projekts mūs padarīs ekonomiski vēl nepievilcīgākus Baltijas reģionā.
Darba spēka nodokļu izmaiņu dēļ tiks kavēta ražošana un veicinās tās pārcelšanu ārpus Latvijas. Paņemot 1% no 2. pensiju līmeņa, valdība grauj arī ticību valsts sociālās aizsardzības sistēmai. Visbeidzot, duncis uzņēmēju mugurās no valsts puses ir akcīzes nodokļa palielināšana degvielai, kas novedīs pie tā, ka visas preces tirgū sadārdzināsies, jau šodien Baltijā mums ir dārgākā degviela un nākamgad būs vēl dārgāka.
Esam dzirdējuši daudz no valdības, kā budžeta ienākumus palielināt, bet neviena vārda par valsts aparāta ietaupījumiem. Tās dažas idejas par valsts uzņēmumu valžu un padomju algu iesaldēšanu neskaitās. Tas nekā neskar ministriju un valsts iestāžu darbu. Vispirms ir jādomā, vai ar iekasēto nodokļu naudu rīkojamies taupīgi un kā krietni saimnieki, un tikai tad par nodokļu celšanu, bet mums viss otrādi.
Kad reiz kāds slavens politiķis teica: “Draugi nav labi!“, mēs gardi izsmējāmies, bet vairs jau smiekli nenāk, jo tik tuvredzīgi ar valsts budžetu vēl nav rīkojies neviens Latvijas premjers un finanšu ministrs.
