“Es nevaru runāt, man pakaļ dzenas policija!” darba ņēmēju atteikumu kaleidoskops 16
Kāds sociālā medija “Threads” lietotājs Māris Šķēle publicējis pēdējā laikā saņemto amizantāko darba ņēmēju atteikumu iemeslus.
“Es tomēr izvēlējos lielāku organizāciju. Lielā organizācijā tik ļoti acīs nekritīs, ka darba laikā rakstu bakalaura darbu.”
“Man tomēr dēlam šī ir pēdējā pirmsskolas vasara un tāpēc meklēju darbu kur varētu strādāt uz 70%.”
Arī citi “Threads” lietotāji dalās savā pieredzē ar darba ņēmējiem un visai interesantiem iemesliem, kāpēc atteikt darba piedāvājumu vai kavēt darbu:
“Labākais, ko esmu dzirdējusi- meitene (ap 20) neieradās darbā, necēla, neatbildēja. Pēc divām dienām atnāca uz darbu ar mammas zīmi, ka neieradās darbā ģimenes apstākļu dēļ.”
“Kad strādāju par veikala vadītāju arī nācās visādus jokus dzirdēt. Bet tas, kas ir palicis prātā ļoti – paņēmu darbā vienu meiteni uz pusslodzi, jo mācījās. Vienu vakaru viņai maiņa un viņas nav. Zvanu – neceļ. Rakstu – neatbild. Vēlāk saņemu no viņas ziņu “man šodien ļoti grūta diena skolā un negribēju nākt uz darbu”. Kā tas strādā vispār?”
“Tas bija 20 gadus atpakaļ. Vecgada vakars, strādāju restorānā. Darbs intensīvs visam kolektīvam. Trauku mazgātāja ap gadiem 50 vienā brīdī vienkārši pazūd. Izgaisa!”
“Labi vēl padalīšos ar superbombu. Viena no filiāles vadītājām zvana darbiniecei, kura nav ieradusies darbā. Viņa aizelsusies atbild: “Nevaru runāt man pakaļ dzenās policija!””
“30 min pēc ierašanās pateica – “Es esmu pārāk labs šim…” Pagriezās un aizgāja.
Cits nostrādāja vienu dienu. Viss ok. Nākamā neatnāca. Tas bija pirms 3 gadiem. Es vēl šodien nezinu, kas ar viņu notika…”
“Kad strādāju Anglijā restorānā, trauku mazgātāja no rīta zvanīja un teica, ka vairs nenāks strādāt, jo iepriekšējā vakarā kazino bijis liels laimests, ja atceros pareizi, kādi 70 tūkstoši. Viss jau būtu skaisti, ja pēc nedēļas nezvanītu, lai prasītu darbu atpakaļ.”
“Es grāmatu varētu uzrakstīt. Bet top bija gadījums, kad darbiniece atprasījās pusdienās. Pēc stundas kolēģi saprot, ka maiņas čībiņas arī pazudušas. Vadītāja zvana viņam, bet atbildes nav. Turpina zvanīt. Paceļ cita sieviete, saka, ka viņa ir Marikas draudzene un Marika ir nokļuvusi avārijā. Vadītāja šokā, bet pēc mirkļa no Marikas draudzenes mutes sāk birt lamuvārdu jūra. Caur lamu vārdu jūru tiek pateikts, ka Marikai riebjas šis darbs. Skaidroties nav pat jēga.” Jo kā pieredze rāda “mēs runājam dažādās pasaulēs un dzīvojam dažādās planētās”. Saruna izbeigta. Taču ap vakara pusi saņemam no Marikas ziņu ar atvainošanos par draudzenes lamām. Un viņa atvainojas, ka pēc pusdienu pārtraukuma neieradās darbā. Taču viņa to nevarēja, jo bija alkohola reibumā! Viņai tā esot sanācis.”
“Draudzene stāstīja- pieņēma veikalā darbā meiteni, pēc vienas nostrādātās dienas, otrajā dienā neieradās. Tik atsūtīja ziņu:”Šodien darbā nebūšu, man sāp mati.””
“Sen drauga metālapstrādes uzņēmumā atslēdznieks pazuda uz nedēļu. Pārnākot stāstīja, ka piedalījies slepenajā izlūku operācijā viņš it kā ir spiegs, kam ik palaikam jānozūd uzdevumā.”
“Man patīk atlūgumi:
1. Aiziet pusdienās atstājot uz galda ar papīriem aizlocītu atlūgumu un neatgriezties. Necelt telefonu,tā vietā paceļ vīrs.
2. Uzrakstīt atlūgumu un iemest pasta kastē.
Neierasties pirmajā darba dienā-tā vietā uzrakstot e-pastu,ka tomēr izdomāja sākt strādāt nākamajā mēnesī.”
Post by @marisskeleView on Threads
