ES nepagurusi atbalsta Ukrainu 0
Apritējuši četri gadi, kopš Krievija pretlikumiski ir anektējusi Krimu. Tas arvien ir dziļš krīzes punkts Eiropas Savienības un Krievijas attiecībās. Atceroties šo notikumu, nedēļas sākumā sanāksmē Briselē Eiropas Savienības ārlietu ministri pievērsās bloka attiecībām ar Ukrainu.
Gāzes bieds
“Latvija bija viena no tām valstīm, kas vēl pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām skaidri pateica, ka mēs neatzīstam vēlēšanu rezultātus Krimā un Sevastopolē un ka tur nevarēja notikt Krievijas prezidenta vēlēšanas, jo tā ir Ukrainas sastāvdaļa,” norāda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Sanāksmē Briselē ministri ir runājuši gan par palīdzību Ukrainai reformu procesā, gan par finanšu atbalstu, gan par miera uzturētāju izvietošanu uz Krievijas un Ukrainas robežas, kam gan ir nepieciešams ANO Drošības padomes akcepts.
Eiropas Savienība ir uzklausījusi Ukrainas pārstāvi, kurš ir atklājis, ka atkal aktuāls ir strīds ar Krieviju par gāzi. “Ceram, ka Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas, konkrēti Eiropas Komisija, šeit var spēlēt un spēlēs nopietnu lomu. Neiztikām arī, protams, bez gāzesvada “Nord Stream 2″ jautājuma,” sacīja Edgars Rinkēvičs.
Gāzes savienojumu, ar ko Ukraina izjūt lielu ekonomisku spiedienu no Krievijas puses, Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins skaļi izgaismoja intervijā laikrakstam “Bild”, aicinot noteikt sankcijas Vācijas bijušajam kancleram Gerhardam Šrēderam un citiem rietumvalstu pārstāvjiem, kuri strādā Krievijas prezidenta Vladimira Putina projektu labā. Ir plaši zināms, ka pēc aiziešanas no Vācijas kanclera amata 2005. gadā Gerhards Šrēders kļuva par projekta “Nord Stream” uzraudzības padomes priekšsēdētāju un vēlāk – par uzņēmuma “Nord Stream 2” padomes priekšsēdētāju un uzņēmuma “Rosņeftj” direktoru padomes priekšsēdētāju. Tieši “Rosņeftj” ir viens no Krievijas uzņēmumiem, pret ko Rietumi noteica sankcijas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Eiropas Savienībā šie projekti tiek uzskatīti par Krievijas centieniem palielināt ietekmi, gāzi izmantojot arī kā politisko ieroci. Ukraina, caur kuras gāzesvadiem Krievijas gāze nonāk Eiropā un kas no tā ir atkarīga, izjūt pamatīgu spiedienu.
“Iekļaut bijušo Vācijas kancleru Eiropas Savienības sankciju sarakstā nav reāli, jo Eiropas Savienība savus pilsoņus sankciju sarakstos neiekļauj. Uz šo jautājumu ir jālūkojas arī juridiskā kontekstā. Manuprāt, ar šo vairāk ir jātiek galā pašai Vācijai. Protams, neviens nevar aizliegt cilvēkam pēc politikas atstāšanas darboties tur, kur viņš darbojas, bet, protams, tas nav labs signāls ne Ukrainai, ne Eiropas Savienībai, ne starptautiskajai sabiedrībai kopumā, tas ir fakts,” atzīst ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Iesaldēts konflikts
Eiropas Savienība kopš 2014. gada, kad sākās Krievijas agresija, Ukrainai sniedz plašu finansiālu atbalstu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, Ukrainai ir piešķirti trīs miljardi eiro, ko valsts var saņemt trīs programmās. Tas ir lielākais finansiālais atbalsts trešajai valstij ārpus bloka, kādu Eiropas Savienība jebkad ir sniegusi. Brisele arī cieši seko līdzi reformām, kādas Ukrainā notiek, un viens no uzmanības centriem ir cīņa ar korupciju.
Paši ukraiņi atzīst, ka valstī ieilgušais konflikts ar Krieviju būtiski iedragā Ukrainas spēju atkopties. “Ukraina ir kļuvusi par vēl vienu konflikta zonu, pie kuras Rietumi jau ir pieraduši, gluži kā Sīrija,” tā aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā Vācijas Māršala fonda rīkotajā Briseles forumā atzina ASV izdevuma “Defence One” redaktors Kevins Barons.
Arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni, nesen tiekoties ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, atzina, ka Eiropas Savienība nav nogurusi atbalstīt Ukrainu, jo ir redzami rezultāti. “Eiropas Savienība ir Ukrainas partnere un stingrākā atbalstītāja, lai Ukraina kļūtu par stabilu, plaukstošu demokrātiju un ekonomiku,” sacīja F. Mogerīni, tiesa, norādot, ka Ukrainai vēl daudz jādara korupcijas apkarošanā.
