“Es neko nejūtos pārkāpusi, bet sajutos kā laupītāju uzbrukumā,” sieviete Siguldas pusē nejauši kļuvusi par policijas operācijas aculiecinieci, ko vēlāk nācies nožēlot
148
Tas ir cilvēka dabā – ja pamanām kaut ko netipisku, mēs atskatāmies, vērojam un cenšamies saprast, kas notiek. Nosacīti aptuveni šādi varētu raksturot sākumu situācijai, kādu šovasar piedzīvoja rīdziniece Valentīna Kāstena. Viņa pamanīja ko neparastu, skatījās, bet vēlāk, kā pati stāsta, pati tā dēļ iekļuva nepatikšanās.
Valentīnai jau 42 gadus ir dārzs ārpus Rīgas – Egļupē. Sākotnēji tur saimniekoja vecāki, pēc viņu nāves tā kļuva par pašas Valentīnas rūpi. Viņa turp dodas regulāri, kopj teritoriju, kas glabā tik daudz atmiņu. Tā arī kādā augusta dienā Valentīna devusies uz Egļupi.
“Pēkšņi pa ceļam redzu, ka upes otrā pusē pie kādas mājas žoga darbojas 5 vīrieši – 3 no viņiem ir pašvaldības policijas apģērbā, bet 2 ikdienas apģērbā, no kuriem viens gaišā t-kreklā un ar melniem cimdiem rokās. Vienmēr, ejot no sabiedriskā transporta, es šajā vietā apstājos, jo tur ir ēna un es atvelku elpu, lai aizietu līdz galam. Apstājos arī šoreiz un, protams, skatījos arī, kas notiek tur, kur rosās minētie vīri,” stāsta Valentīna.
Viņa novērojusi, ka minētā policistu kompānija rosās, bet neviens viņiem svešās mājas vārtus neatver. Kādā brīdī vīrietis gaišajā kreklā pagriezies pret Valentīnu un jautājis: “Interesanti?” Uz to sieviete atbildējusi, ka jā, ir interesanti.
Šeit redzams aptuvenais attālums, cik tālu no policijas atradās sieviete – viņa stāvēja šaipus upei, kamēr policija rosījās pie mājas vārtiem:
Pēkšņi 3 no vīriešiem atskrējuši pie viņas, sagrābuši un nelaiduši vaļā. Prasījuši sievietei, lai uzrāda viņiem personu apliecinošus dokumentus, nosauc personas kodu. Kad sieviete atteikusies, ticis draudēts, ka viņa tiks sēdināta policijas automašīnā un vesta prom.
“Tad es sāku teikt, ka rakstīšu sūdzību par šādu izturēšanos. Atradu somā papīru un uz vietas sāku rakstīt, jo vīrieši man neko nepaskaidroja. Tad vīrieši nedaudz nomierinājās. Es ne fotografēju, ne filmēju, mans telefons nemainīgi bija somā, vienkārši stāvēju otrā pusē mazajai upītei, atpūtos un skatījos, ko viņi tur dara,” notikumus atceras Valentīna.
Pēc notikušā viņa devusies uz dārzu, bet satraukums nepārgājis, joprojām nebija skaidrības, par ko tas viss un kas īsti notika.
Nākamajā dienā sieviete devusies mājās, sazvanījusi Siguldas pašvaldības policiju, noskaidrojusi, kam adresēt iesniegumu un uz 5 lappusēm ar roku to uzrakstījusi un nosūtījusi. Bijusi sajūta – ja vismaz nebūs skaidrības, tad varbūt vismaz saņems atvainošanos par notikušo. Arī LA.LV rīcībā ir šis iesniegums, kurā aprakstīta situācija.
Kad pēc 2 nedēļām pienākusi ziņa no Siguldas pašvaldības policijas, Valentīna nodomājusi, ka tā noteikti ir atbilde uz viņas iesniegumu, tāpēc steidzami vērusi to vaļā. Bet tur gaidījis pārsteigums…
“Pēkšņi viņi pieķērušies manam dārzam. Ja es līdz 15. septembrim nesakopšot piegulošo teritoriju, es tikšot saukta pie atbildības. Biju pārsteigta. Atbildē nosūtīju fotogrāfijas, ka manā īpašumā ir visīsākā zāle ielā, vienmēr cenšos tur visu turēt kārtībā, arī piegulošā ceļa malu. Mani parāva tādas dusmas! 42 gadu laikā nekas tāds nebija noticis, bet tagad mani neliek mierā. Ko man vēl gaidīt? Uzreiz sazinājos ar Tiesībsarga biroju, vaicājot padomu. Viņi ieteica sagaidīt atbildi uz manu iepriekšējo iesniegumu. Tā pienāca pēc 2 nedēļām.”
Atbildē visi notikumi, pēc Valentīnas teiktā, esot pagriezti otrādi. Sieviete it kā esot notikuma vietā traucējusi policijas darbu, atteikusies pamest notikuma vietu, atteikusies izpaust savus personas datus. Sieviete vēlreiz zvanījusi uz Tiesībsarga biroju, kur telefoniski saņēmusi konsultāciju, ka tas nav nekāds pārkāpums, atrasties uz cita, tuvumā esoša ceļa, kas ir pāri upei, un skatīties uz notiekošo.
Valentīna atsūta arī fotogrāfiju, kā no ceļa izskatās viņas dārza teritorija (tā ir attēlā līdz tūjām):
“Es neko nejūtos pārkāpusi, bet sajutos kā laupītāju uzbrukumā. Nejūtos vainīga. Par laimi – nekādus sodus man par šo nav uzlikuši, jo pārkāpuma jau nav. Esmu šokēta, ka tie, kam būtu mūs jāaizsargā, mani tā nobiedēja, ka tagad man gribēsies no viņiem tikai bēgt,” emocionāla ir Valentīna.
Lai noskaidrotu skatījumu uz šo situāciju no vietējās policijas puses, nosūtīju lūgumu skaidrot notikušo Siguldas novada pašvaldības policijas priekšniekam Mārim Riekstiņam, kā arī Siguldas novada pašvaldības Komunikācijas pārvaldei.
Komunikācijas pārvaldes oficiālā atbilde skan šādi: “Attiecībā uz jūsu rakstā pausto – minētā ir Valsts policijas operācija par kuru neesam tiesīgi sniegt komentārus. Attiecībā uz mazdārziņiem, pilnīgi nesaistītas lietas ar augstāk minēto, visā pašvaldības teritorijā tiek veikta teritorijas apsekošana un vērsta privātīpašnieku uzmanība uz privātīpašumu teritoriju sakārtošanu, lai tiktu nodrošināta saistošo noteikumu izpilde.”
