“Es negribu to laiku piedzīvot…” Krištopans pauž izmisumu, runājot par Latvijas valsts parāda apmēru 88
TV24 raidījumā “Naudas cena”, diskutējot par ekonomikas jautājumiem Latvijā, 14. Saeimas deputāts (LPV), Ministru prezidents (1998-1999) Vilis Krištopans vērsa uzmanību uz kādu jautājumu, kam netiekot pievērsta pienācīga vērība – valsts parādu.
“Nekādi brīnumi jau nenotiks! Vajag atvērt šā gada budžeta likumu – tur viss ir aprakstīts. Gada beigās – tagad jau ir septembris, mūsu valsts parāds būs 19,2 miljardi eiro. Pie tam tas būs pie ļoti optimistiska iekšzemes kopprodukta (IKP),” uzsvēra Krištopans. Turklāt IKP esot par kādiem 5 miljardiem eiro mazāks dēļ tā, ka ekonomika bremzējas visā Eiropā, tostarp arī Latvijā.
“Tas, ko viņi slēpj, – mums būs 50% vismaz no IKP valsts parāds! Nākošgad, kā minimums, jāaizņemas 2 miljardi, respektīvi, mēs vēl varam tā dzīvot, nu, četrus piecus gadus mierīgi! Un tad…es negribu to laiku piedzīvot,” izmisis pauda bijušais premjers, tagadējais Saeimas deputāts Krištopans, runājot par Latvijas valsts parādu un ekonomisko situāciju valstī.
Jau vēstīts, ka Procentu maksājumi par valsts parāda apkalpošanu 2025.gadā pieaugs līdz 1,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien, 7.septembrī, Finanšu ministrijas konferencē par valsts parādu sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Ministrs atzina, ka parāda apkalpošanas izmaksas strauji pieaug, jo patlaban procentu maksājumi veido 0,5% no IKP.
Tostarp Ašeradens norādīja, ka 2022.gadā Valsts kase emitēja eiroobligācijas 1,25 miljardu eiro apmērā ar ienesīgumu 0,1%, 2023.gada janvārī tika emitētas eiroobligācijas 750 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,7%, savukārt jūlijā tika izlaistas eiroobligācijas 750 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,9%.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka patlaban Latvijas valsts parāda līmenis ir 40,8% no IKP un tas ir divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES).
Ašeradens norādīja, ka valsts parāds ir instruments, kuru jāprot pareizi izmantot, tostarp ar parādu finansētas investīcijas var veicināt ekonomikas izrāvienu, tuvinot Latviju ES vidējam līmenim, bet neapdomīga valsts parāda izmantošana var radīt pretēju efektu.
Ministrs piebilda, ka dažādi izaicinājumi – drošība, enerģētika, sociālā politika, veselības aprūpe – rada papildu slogu valsts budžetam un pieaug spiediens uz valsts parādu.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidroja, ka ir jākoncentrējas ne tik daudz uz tēriņiem, kā uz to kvalitāti. Ja valsts vēlas tērēt vairāk, ir nepieciešami lielāki ienākumi, un nevar tikai celt valsts parādu. Kazāks uzsvēra, ka pārāk liels valsts parāds ierobežo ekonomikas izaugsmi, kā arī tas mazina iespējas reaģēt dažādu krīžu laikā. Vienlaikus jebkura krīze var paaugstināt valsts parādu.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
