ES nedēļas laikā sagatavos jaunas sankcijas pret Krieviju 7
Eiropas Savienības (ES) līderi uzdevuši ekspertiem nedēļas laikā sagatavot pret Krieviju sankcijas, kas tai varētu tikt noteiktas Maskavas pret Ukrainu īstenoto pasākumu dēļ, 31.augustā pēc ES dalībvalstu līderu samita sanāksmes paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Līderi ir “gatavi spert tālākus būtiskus soļus, ņemot vērā to, kā situācija attīstīsies uz vietas”, pēc sarunām Briselē sacīja van Rompejs, piebilstot, ka līderi pieprasījuši Eiropas Komisijai (EK) “steidzami veikt sagatavošanas darbus”.
“Pēdējo trīs dienu laikā situācija ir dramatiski eskalējusies,” sacīja van Rompejs. “Mūsu pūliņiem tagad ir jābūt vērstiem uz to, lai apturētu asinsizliešanu.”
“Visi ļoti labi saprot, ka mums ir jārīkojas ātri, ņemot vērā situācijas attīstību uz vietas un traģisko pēdējo dienu dzīvības zaudējumu,” sacīja van Rompejs.
Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka jaunās sankcijas tiks noteiktas uz jau esošo soda pasākumu bāzes, kas pamatā skar finanšu pakalpojumus, bruņojuma un enerģētikas jomas.
Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (V) pēc Eiropadomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka Eiropadome ir lūgusi EK vienas nedēļas laikā izstrādāt sankciju priekšlikumus.
“Šajās sankcijās kā īpašu punktu mēs atzīmējām, ka ir nepieciešamas papildu sankcijas konkrētām institūcijām un privātpersonām, kas ir atbildīgas par notikumiem Krimā, Donbasā, Doņeckā un citās Ukrainas vietās, kur ir izveidotas republikas,” skaidroja premjerministre.
Tāpat viņa norādīja, ka Eiropadome atbalstījusi Ukrainas prezidenta Petro Porošenko miera plānu un uzsvērusi, ka tas ir jāievieš bez kavēšanās.
“Tur ir atsevišķi punkti – robežas drošība, prasība nekavējoši atbrīvot visus gūstekņus un no Ukrainas izvest visus Krievijas kareivjus,” sacīja Straujuma, piebilstot, ka Ukraina tiks arī atbalstīta ar humāno palīdzību.
Eiropadome ir arī atbalstījusi EK rīcību saistībā ar Krievijas noteiktajām sankcijām lauksaimniecības sektoram un lūgusi EK ieviest nepieciešamos papildpasākumus.
Vaicāta par diskusiju gaitu, premjerministre atzina, ka tās bija ļoti saspringtas, jo dalībvalstīm bija dažādi viedokļi, taču Eiropadome ir vienota, un visas valstis ir atbalstījušas šādu redakciju.
“Mēs pieņēmām stingrāku dokumentu, nekā sākotnēji tas bija sagatavots. Neviens neiebilda, neviens neatturējās,” sacīja Straujuma, norādot, ka neviena valsts neiestājās par militāru iejaukšanos Ukrainas konfliktā.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien, 27.augustā, iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles.
NATO augsta ranga amatpersona ceturtdien, 28.augustā, atzina, ka Krievijas karavīru skaits Ukrainā “krietni pārsniedzis tūkstoti”.
Krievijas regulārās armijas karavīri atbalsta krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandas, cīnās kopā ar tām un to rindās, norādīja amatpersona.
