Aspazijas piemineklis Dubultos 0
Arta Dumpe, tēlniece: – Mana mamma izvēlējās manu vārdu, kad “Atpūtā” bija izlasījusi Aspazijas romānu “Rudens lakstīgala”, kur bija māksliniece Arta. Aspazijas tēlu jau agrāk biju vairākkārt veidojusi. Reiz Aspazijas dzimšanas dienā paņēmu zilās puķītes un aizbraucu uz Dubultiem. Iepazinos ar muzeja darbiniecēm, viņas vēlējās, lai rīkoju izstādi, bet pēc tās, lai veidoju Aspazijas pieminekli. Uztaisīju vairākus variantus, muzejs un Jūrmalas dome izvēlējās šo ar runci. Aspaziju veidoju nenosakāma vecuma ar lepnu stāju. Man arī pašai ir nācies iejusties Aspazijas lomā režisores Laimas Žurginas mācību filmā.
Vēstules
Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste no 1894. līdz 1929. gadam (1154 Aspazijas vēstules Rainim un 1345 Raiņa vēstules Aspazijai) ir iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Aspazija – Rainim
20.V 1894
Ak, mīļais, mīļākais!
Vai Tu maz zini, ko Tu no manis prasi? Tad arī Tev man viss jādod, visa Tava dzīvība, visa nākamība, katra jūta, katra doma, katrs upuris, ko vien tikai prasa, ka Tev nav tiesības uz savu paša dzīvi, ka Tu mani nedrīksti nekad atstāt, jo citādi…
Bet vaj tā ir dvēsele, kad es tā runāju, ne ne! Kāds tumšs, naidīgs daimons vēl iekš manis karo ar šo uzaustošo dvēseli. Tas ir egoisms. Nē mīļākais nē. Es no tevis nekā neprasu, it nekā bet tev atdodos sevi visu – Es tevi mīlēšu, kamēr Tu mani mīlēsi, es tevi mīlēšu arī tad, kad Tu mani vairs nemīlēsi, tad es gan tālāk vairs nespēšu dzīvot, bet es Tev nedusmošu, mana dzīvība lūzīs, bet es Tevi mīlēšu…
ceturtdien, 1895.g. 4. maijā
Mana ilgošanās!
Es rakstu jau šodien, sirds draud man pārplīst aiz ilgām, viss ir tik tukšs bez Tevis, …Ak, cik mēs varētu būt laimīgi, svētlaimīgi, ja vien mēs to prastu! Kādēļ laime ir tik aizplīvurota, kad tā ir tuvumā, un kādēļ viņa atsedzas savā žilbinošajā, tīrajā skaistumā, kad pagājusi garām?………Tas jaunais, ko es varu piedāvāt, ir mana mīlestība, kas allaž ar asarām mazgājas tīra, un mans darbs, kas mani ved pie Tevis, garu ķēdi, kas velk mani augšup.
Svētdien.
Es zinu arī vēl ko, es zinu, ka arī tev laiks ir gaužām garš, ka ilgu kundze starp mums abiem vērpj pavedienus… mans mīļais, man saldā, dārgā dzīvība, kaut es varētu tevī izliet visu savas dvēseles pārpilnību, savus skūpstus, savu elpu, savu dzīvību….
1897. VI Paņevēžas cietumā
Sīko rožkukainīt! Redzot jau groziņu lejā nākam vien, zeme man deg zem kājām, un sirds draud izlēkt no krūtīm, tad es steidzos mājup kā trenkta, neredzēdama neviena cilvēka… Manu dūšīgo kukainīt, kā tas mani dziedē, dzirdot, kā Tu strādā, jo tas nozīmē uzvaru, es skūpstu katru tavu čaklo pirkstiņu, es skūpstu tevi, visa mana dvēsele aizplūst pāri uz tavējo… Tavs mazkukainītis nu ir pie Tevis katru acumirkli, domā tikai par Tevi, jūt tikai Tevi, manu dārgumiņ, rožu kukainīt, dvēselīt.
Raksti, mīļumiņ, vēl epņus!
(no vācu valodas tulkojusi A. Leite)
No Aspazijas runas Satversmes sapulcē 1920. gada decembrī, apspriežot laulības likumu, kas iecer leģitimēt civillaulību, atvieglojot šķiršanos.
“Mums, sievietēm, šis likums būs tikpat svarīga uzvara kā feodālisma atlieku sagraušana. Vajaga krist baznīcai un patriarhālai aizbildniecībai! Ir vēl trešā autoritāte, kurai jākrīt, – vīriešu kundzība laulībā.”
Uzziņai:
* 2015. gadā aprit 150 gadi, kopš dzimuši laika un dzīves biedri – Rainis un Aspazija – Eiropas un pasaules mēroga literāti un sabiedriskie darbinieki. Neatsverams ir abu dižgaru ieguldījums Rietumu filozofiskās domas tuvināšanā un attīstībā Latvijā, kā arī idejas par brīvu un neatkarīgu Latviju izauklēšanā. Novērtējot šo dzejnieku ieguldījumu, UNESCO iekļāvis abu dižgaru 150. gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014. – 2015. gadā.
“Es nācu pie jums ar jaunu veidu,
Ar jaunu mīlu,
Ar jaunu naidu;
Jaunu jūtu vētru es sacēlu,
jaunas daiļuma zvaigznes iededzu,
Es sildīju jūsu auksto telpu
Ar savas karstās dvēseles elpu
Un pārrāvu jūsu stingumu
Ar sajūsmas šalcošo plūdumu.”
(no dzejoļu krājuma “Trejkrāsaina saule”)
