Foto – Anda Krauze

Izrāde “Aspazija” – JRT pētījums 0


– Būt Aspazijas informācijas laukā – tā ir lieliska sajūta. Uzzināt par izcilām, ļoti nozīmīgām latviešu personībām – tā ir iespēja, ko dzīve ne vienmēr piedāvā, – atzīst Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka. 18. martā Jaunajā Rīgas teātrī redzēsim izrādi “Aspazija”, to iestudē režisore Māra Ķimele, lugas autore ir rakstniece Inga Ābele. Tā ir izrāde pētījums, tālab arī aktieri kā čaklas bites muzejos, bibliotēkās, grāmatās vāc faktus un emocijas, lai ar tām pildītu topošās izrādes rāmi. Kad Baibai Brokai piedāvāta Aspazijas loma, aktrise apzinājusies, ka tas nebūs vienkārši. Visas pārējās lietas jāatliek malā, pamatīgi jāpēta un jāiedziļinās. Bet nav zinājusi, ka tas būs tik patīkami un interesanti.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

– Līdz šim nebiju novērtējusi Aspazijas lomu cīņā par sieviešu tiesībām. Lasot Aspazijas uzsaukumu, ko viņa nolasīja Rīgas Latviešu biedrībā, pirmajā brīdī šķiet – kā, par ko viņa runā? Bet svarīgi apzināties, kāda tolaik bija situācija. Arī mūsdienās sievietēm vēl ir jācīnās par līdzvērtīgu atalgojumu, veicot līdzvērtīgu darbu. Vēl ir arī citi iesīkstējuši, vīriešu pasaules diktēti noteikumi, kad sievietei tiek norādīta vieta, lai gan vairs ne tik radikālā veidā kā Aspazijas laikā. Viņas tēlu veidojot, pētot materiālus, studējot šo uzsaukumu, sapratu, ka teātra vide, kurā esmu, ir mani pasargājusi. Nekad neesmu izjutusi pret sevi vērstu noniecinājumu vai citādu attieksmi tāpēc, ka esmu sieviete. Reiz ārpus teātra sarunā ar diviem vīriešiem arī es mēģināju teikt savu viedokli, taču tas netika uzklausīts. Tas man bija pilnīgs šoks un dalījos ar māsu no juristu aprindām. Viņa teica – par ko es brīnos, juristu vidē nepārtraukti jāsaskaras ar šādu attieksmi, – stāsta Baiba. Izrādes aprakstā teikts: “Rainis un Aspazija visbiežāk tiek minēti kopā kā mīlestības un radoša tandēma simbols. Aspazija radījusi Raini, un Aspazija ziedojusies Rainim – šāds viedoklis nereti dominē Aspazijas un Raiņa biogrāfiju pētnieku vidū. Bet kas Aspazija bija pati?” Jā, kas tad bija Aspazija pati? Baiba stāsta, ka JRT izrāde – pētījums nekādā veidā neatrauj Raini no Aspazijas, jo bez Aspazijas nebūtu Raiņa. Arī Aspazijai guvums no kopdarbības, kopdzīves, kopradīšanas bija milzīgs. Ideju lielums, kas sākumā Aspazijai piemita kā dabiska radoša dzirksts, Raiņa kā filozofa strukturētā prāta ietekmē ieguva briedumu, sakārtotību. Bet vai Aspazijai bija jēga upurēties Rainim?

– Mūsu pētījums vedina domāt – viņu saikne ir tik cieša, tā ir karmiska saite, kuru Aspazijai nebija pa spēkam pārraut. Raiņa darbu sakārtošanu un kopotu rakstu izdošanu, viņu sarakstes sakārtošanu Aspazija uztvēra nevis kā upuri, bet viņu kopīgā darba turpinājumu, pienākumu pret viņu kopīgo darbu. Ko tas dotu, ja viņa pamestu vīru Šveicē un atbrauktu atpakaļ Latvijā? Domāju, ka Aspazija ne reizi vien izsvēra visus par un pret šajā situācijā. Un viņas izvēle ir mums zināma, – stāsta Aspazijas atveidotāja. Bet kad Baiba pirmo reizi iepazinās ar Aspazijas darbiem?

CITI ŠOBRĪD LASA
– “Circenīša Ziemassvētkus” pirmo reizi dzirdēju 1975. gadā filmā “Liktenim spītējot”. Kā tik maza varēju to redzēt? Mans tētis Antons Broks bija filmas scenārija autors un paņēma mani līdzi uz Rīgas kinostudiju. Arī savus bērnus midzinot, dziedāju “Circenīša Ziemassvētkus”. Tas mums bija ļoti aktuāli. Un nemaz nav tik viegli, jo tie vārdi ir jāiemācās.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.