– Tas ir gluži apbrīnojami, viņai ir tikai 28 gadi, bet tik drosmīgas domas par savu tautu, par veidojamu valsti, kur galvenais ir kultūra, – atzīst Ārija Vanaga. Otrs Aspazijas cīņas lauks ir sieviešu tiesības gan literārajos darbos, gan dzīvē. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā jauna sieviete bija ļoti atkarīga, neprecējusies sieviete nedrīkstēja dzīvot viena pati. 0
– Aspazija izdomā, ka grib būt brīva un dzīvot Rīgā. Paņem no mājām lietas, kas viņai nepieder, un mēģina uzsākt patstāvīgu dzīvi Rīgā. Viņa ir pārkāpusi tabu. Vecāki nedrīkstēja ar to samierināties un piespieda meitu atgriezties mājās un glābt godu, apprecoties ar Vilhelmu Maksi Valteru, – stāstu sāk Ārija Vanaga. Kad vīrs izputina vecāku mājas “Daukšas” un aizbēg uz Ameriku, Aspazijai jācīnās par sevi un savu ģimeni. Tomēr viņa nesalūst ne fiziski, ne garīgi un rada darbus, kuros rāda – sievietei jābūt stiprai, pārliecinātai par sevi, jāspēj runāt pretī situācijai un vīrietim, sieviete ir sevis, sava liktens, savas naudas noteicēja. Sākumā viņa Jelgavā mazgā veļu, Limbažos strādā par mājskolotāju. Pietiek spēka strādāt ar bērniem līdz vēlai naktij, tad vēl rakstīt, nenokārt degunu un nejusties kā otrās šķiras sievietei tāpēc, ka ir šķīrusies. Pēc kāda laika Aspazija iemīlas mazkrievu virsniekā Kucevalovā – ļoti skaistā, romantiskā vīrietī ar labu balsi, kurš mīl dzeju. Kad, atgriežoties no lauku mājām, sastop Kucevalovu ar citu sievieti, Aspazija atkal iekšēji salūst. Kā uzvedas Kucevalovs? Viņš ļoti pazemo otru sievieti, kuras dēļ nu Aspazija zaudē pret viņu jūtas. Un tad Aspazija nostājas jaunās sievietes pusē – tas ir neaptverami, ka vīrietis var pazemot! Ar savu rīcību Aspazija parāda, ka spēj novērtēt cilvēciskās jūtas, ne tikai savas privātās emocijas. Tas ir pārsteidzoši, vērtē Ārija Vanaga. Un piemin vēl vienu Aspazijas lieluma un stipruma pierādījumu. Tā ir 1926. gada 23. marta vēstule Rainim, kad viņa dzīvē ir Mēnessmeitiņa.
“Tas, kas Tevi stipri lielu un nemirstīgu ir darījis, tā ir mūsu pagātne un kopdzīve. Es domāju, ka viņa ir stiprāka arī par tavu skaistāko tagadni un ka Tu atgriezīsies pie lieluma vai nu ar savu veco draudziņu, vai viens pats, cita ceļa uz to nav; mēs esam pārāk organiski saauguši, mūs ir laulājis liels laiks, zvaigznes, visa tauta.”
Par Aspazijas dzīves laiku no 68 līdz 78 gadu vecumam, ko viņa pavadīja Dubultu mājā, muzeja vadītāja stāsta:
– Aspazijai bija grandiozi plāni, milzīgas ieceres, kuras diemžēl visas viņai neizdevās īstenot. Atnākot uz Dubultu māju, viņa teica, ka nodarbosies ar Raiņa atstāto literāro mantojumu. Pirms tam četrus gadus tiesājās, lai darbi, kas daļēji bija kopīgi radīti, attiektos uz viņu. Pēc Raiņa nāves (1929) Raiņa māsīca Alma Birģele-Paegle bija iesniegusi tiesā prasību, lai 75% no visa, kas piederējis Rainim, tiktu atdots dzimtai, jo Aspazijai un Rainim kopīgu bērnu nav. Aspazija kopā ar juristiem tiesā pierādīja, ka kopīgie bērni ir radošais darbs. Un Almas kundzei tiek vasarnīca Pliekšānu ielā, ko abi dižgari pirka un abiem piederēja. Paliekot viena, Aspazija ir tik stabila, ka var radīt. Viņai ir skaidra galva līdz pēdējam brīdim. 1933. gadā top dzeju krājums “Dvēseles ceļojums”, luga “Velna nauda”, romāns “Rudens lakstīgala”, 1936. – “Kaisītās rozes”, “Rainis un Aspazija dzīvē un mākslā” (1937),”Zem vakara zvaigznes”(1942), izlase “Mēness dārzs”(1943).
Ārija Vanaga atceras, ka viņas bērnībā mājās pie sienas bija sega ar Aspazijas motīvu “Mazā sirmā kumeliņā”. Arī viņas dzimtā ir stipras sievietes. Vecmāmiņa Emīlija Vanaga, kura laukos cīnījās par pagasta skolām, izglītību, ceļiem, kara laikā nonākot Francijā, ar savām plašajām valodu zināšanām spēja dabūt darbu un izdzīvot. Māsīca Anita Kļaviņa arī ir no sievietēm, kuras strādā globālā līmenī. Vēl nezinot, ka Latvija atgūs neatkarību, kopā ar Austri Grasi Francijā izveidoja Latviešu tautas augstskolu “Abrene”. Līdzīgi kā Aspazija piedzīvojusi dzīves krahus, nu Anita Kļaviņa ir atgriezusies Latvijā un izveidojusi biedrību “Piena ceļš” Balvu rajonā. Veido projektus, nometnes, lai jaunieši varētu apgūt dažādas mākslas profesijas. Bet pati Ārija Vanaga godā tur gan Aspazijas māju ar brīnišķu skatu uz Lielupi, gan Aspazijas darbus.
