ES meklē veidus kā mazināt atkarību no “Gazprom” 3
Eiropas Komisija publicējusi ziņojumu par bloka enerģētisko drošību, kurā uzsvērta nepieciešamība mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas gāzes un palielināt energoresursu importu no Norvēģijas, informē interneta vietne “EUObserver.com”.
Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Ginters Etingers, iepazīstinot žurnālistus ar EK ziņojumu, norādīja, ka “laikā, kad Krievijas, Ukrainas un ES attiecībās iestājusies krīze, enerģētiskā neatkarība kļuvusi par dienaskārtības galveno jautājumu”. “Dažas ES dalībvalstis ir atkarīgas no viena piegādātāja. Tām ir ierobežotas iespējas iegūt citu piegādātāju. Tas attiecas uz Baltijas reģionu un dažām Austrumeiropas valstīm. Tāpēc ir nepieciešams ar nozares pārstāvjiem un dalībvalstīm diskutēt, kā dažādot jēlnaftas piegādes uz ES rafinēšanas fabrikām un samazināt atkarību no Krievijas,” teikts ziņojumā, kurā izklāstītas enerģētiskās drošības stratēģijas vadlīnijas.
60 procentus no Eiropas Savienības kopējā aptuveni 400 miljardu kubikmetru lielā gāzes patēriņa gadā nodrošina Krievijas valstij piederošais energogigants “Gazprom”. Krievijas gāze Eiropu sasniedz galvenokārt tranzītā caur Ukrainu. “Situācija dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīga,” uzsvēra Etingers. Piemēram, Īrija, Britānija, Portugāle un Spānija no “Gazprom” gāzi nesaņem vispār, 18 valstīm ir dažādi piegādātāji, kuru vidū ir arī Krievija. Taču Somija, Latvija, Lietuva un Igaunija ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas. “Mēs gribam izstrādāt iekšēju enerģētikas tirgu. Un virzīties prom no monopola, šajā gadījumā Krievijas,” skaidroja Etingers.
Prezentējot enerģētisko stratēģiju, Etingrs norādīja, ka Eiropai nepieciešams “izstrādāt iekšējo enerģētikas tirgu, uzlabot infrastruktūru, kļūt enerģētiski pašpietiekamai un aktīvāk apgūt pašas enerģētikas resursus”. “Mēs gribam spēcīgu un stabilu partnerību ar svarīgiem piegādātājiem, taču mums jāizvairās no kļūšanas par politiskās un komerciālās šantāžas upuriem,” uzsvēra ES enerģētikas komisārs.
