Aicina vērsties pret kontrabandistiem 3
EK piedāvātie plāni par kvotu ieviešanu vēl ir jāapstiprina valstu valdībām, lai tie stātos spēkā. Pret tā saucamo kvotu sistēmu imigrācijas problēmu risināšanā iestājušās virkne valstu, tostarp Britānija, Īrija, Dānija, Slovākija, Ungārija, Čehija un citas. “Mums jāturas pretī aicinājumiem ieviest obligātu migrantu izmitināšanu visā Eiropā,” publikācijā britu laikrakstā “The Times” norādīja Britānijas iekšlietu ministre Terēza Meja. Uzsverot, ka pašreizējā situācija Vidusjūrā ir “neciešama”, viņa norādīja, ka tajā lielā mērā vainojami cilvēku kontrabandisti. “Bandas gūst peļņu no savu līdzcilvēku ciešanām, viņiem dodot veltus solījums un pēc tam viņus iesēdinot nedrošās laivās un sūtot viņus – daudzos gadījumos – nāvē,” komentārā, kas publicēts “The Times”, uzsvēra Meja. “Mēs nedrīkstam darīt neko tādu, kas iedrošinātu cilvēkus doties šādos riskantos ceļojumos vai kas atvieglotu darbu bandām, kuras atbildīgas par cilvēku ciešanām. Tieši tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalīsies programmā, kas paredz kvotu ieviešanu un bēgļu izmitināšanu visās ES dalībvalstīs.” Arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans asi kritizējis EK piedāvātos plānus. “Ideja, ka kāds savā valstī ielaiž dažus bēgļus un tad tos izdala pārējām dalībvalstīm, ir traka un negodīga,” intervijā Ungārijas radio paziņoja Orbans, piebilstot, ka Eiropas valstīm vajadzētu koncentrēties uz cilvēku kontrabandistu laivu iznīcināšanu, pirms tās devušās ceļā.
EK prezentētā plāna kritiķi norāda arī uz to, ka grūti nošķirt, kuri cilvēki nudien bēg no karadarbības un nemieru skartajām valstīm, bet kuri uz Eiropu izvēlas doties ekonomisko labumu meklējumos. Britu žurnāls “The Economist” atzīmē, ka ANO konvencija skaidri nosaka, ka bēgļi ir jākvalificē kā patvēruma meklētāji, kuriem nepieciešama tūlītēja aizsardzība, savukārt ekonomiskie migranti šajā kategorijā neietilpst. “Realitāte ir cilvēku dzīves postaža. Kontrabandisti prasa tūkstošiem dolāru, aplaupa un izvaro savus klientus. Bēgļi un ekonomiskie migranti tiek sajaukti kopā. Tāpēc jūras ceļojumā izdzīvojušie tiek ievietoti īpašās nometnēs, kur vēlāk tiek sašķiroti,” raksta “The Economist”.
Vācija, kurā pērn pēc patvēruma vērsās vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, jau paudusi atbalstu EK piedāvātajam plānam par 20 tūkstošu bēgļu izmitināšanu visās ES valstīs. “Runa ir par ES aptverošu godīgumu, jo šī ir lieta, kas ietekmē visu Eiropu. Šādā ziņā ir nepieciešama visu dalībvalstu līdzdalība,” paziņojis Vācijas parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Norberts Retgens. Savukārt Vācijas kancleres Angelas Merkeles runasvīrs Stefans Zīberts uzsvēris, ka “Eiropas partneriem kopīgi un nekavējoties jāatbild bēgļu problēmu dramatiskajai attīstībai Vidusjūrā”. Arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” paudusi nosodījumu valstīm, kuras pretojas EK rosinātā plāna ieviešanai.
