Junkers mudina būt solidāriem 3
EK piedāvāto priekšlikumu mērķis ir solidāri sadalīt atbildību par bēgļiem starp visām bloka dalībvalstīm. Tradicionāli bēgļi no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem sākotnēji ierodas tādās valstīs kā Itālija, Grieķija un Spānija, kurām nākas pašām tikt galā ar iebraucēju lielo skaitu un kuras aizvien skaļāk aicina arī pārējās ES dalībvalstis aktīvāk iesaistīties bēgļu krīzes risināšanā.
Pēdējā gada laikā bēgļu skaitam strauji palielinoties, ES vēlas noteikt, ka visām dalībvalstīm jāuzņemas sava daļa atbildības par iebraucējiem, no kuriem vairums savu dzimteni pametuši tieši tur valdošās karadarbības dēļ. Tāpēc EK ierosinājusi ieviest tā dēvēto bēgļu kvotu sistēmu, pēc kuras katra dalībvalsts atkarībā no dažādiem ekonomiskajiem parametriem pie sevis izmitinātu noteiktu skaitu bēgļu. “Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu iepretim milzīgajai imigrācijas problēmai,” prezentējot ieceres, paziņoja EK prezidents Žans Klods Junkers, uzsverot, ka “mums jāizrāda lielāka solidaritāte”.
Paredzams, ka šī programma tiks iedarbināta mēneša beigās. Līdz tam dalībvalstis var nākt klajā ar priekšlikumiem migrācijas problēmu risināšanā. Turklāt, kā norāda ES amatpersonas, arī šis plāns ir tikai daļa no plašāku pasākumu kopas. Raidsabiedrība BBC informē, ka Briselē norisināsies darbs pie ilgtermiņa plāna migrācijas problēmu risināšanai, un tas varētu tikt izstrādāts līdz gada beigām. “Šis ir ne tikai instrumentārijs, ar kuru risināt tūlītējas krīzes, bet arī melnraksts plāniem, pēc kuriem risināt nākotnes krīzes,” prezentējot EK priekšlikumus par bēgļu kvotām, paziņoja EK viceprezidents Franss Timermans. Viņš arī uzsvēra, ka “plāna kritiķi var būt mierīgi – ES neiestāsies par atvērto durvju politiku imigrantiem”. “Ja cilvēkam nebūs tiesību saņemt patvērumu, viņš pēc iespējas ātrāk būs jāsūta uz dzimteni. Tam mēs piekrītam. Atgriešana ir mūsu plāna sastāvdaļa, stūrakmens,” paziņoja Timermans.
