Kādā vecumā sākt bērnu vest uz dejām + 11 iemesli, lai dejotu 1
Kādā vecumā sākt
Sešu gadu vecumā izšķiras, vai bērns turpmākajā dzīvē interesēsies par tautas kultūru. Ja vecāki līdz šim brīdim ar to neiepazīstina, visticamāk, pieaugot tā būs samērā vienaldzīga. Viens no veidiem, kā radīt mīlestību pret dzimto zemi un tautas kultūras mantojumu, ir iesaistīt bērnu latviešu tautas deju nodarbībās, skaidro horeogrāfs un pedagogs Jānis Marcinkevičs.
Līdz sešu gadu vecumam vecākiem ir iespēja bērnā ielikt noturīgus pamatus, lai turpmākajā dzīvē viņš aizrautos ar kādu mākslas vai sporta veidu. Ja sagādā iespēju dejot, dziedāt, zīmēt vai citādi izpausties un viņš atrod nodarbi, kas ļoti iet pie sirds, visticamāk, tajā paliks uz visu mūžu. Ja tas nenotiek, visdrīzāk, turpmākajā dzīvē viņam spēcīga, noturīga interese par kādu mākslas veidu neradīsies. Tādēļ jau pirmsskolas vecumā bērnu vēlams vest uz dažādiem interešu pulciņiem. “Nevajag gan pārslogot ar pārlieku daudzām aktivitātēm vienlaikus. Sākumā vienu, bet, ja neiepatīkas, var ko citu,” piemetina Jānis Marcinkevičs.
Nodarbe, ko noteikti būtu vērts izmēģināt, ir tautas dejas!
Tautas deju ansamblī Dzirkstelīte uzņem no trīs gadu vecuma, kad bērns sāk apzināties sevi kā personību, tiecas pēc vienaudžu sabiedrības, grib iesaistīties rotaļās. Viņam vairs nepietiek tikai ar mammu un tēti, dažiem tuvākajiem cilvēkiem. Atsevišķos gadījumos dejotāju rindās pieņem arī dažus mēnešus jaunākus mazuļus, rūpīgi izvērtējot, vai fiziski un emocionāli ir tam gana nobrieduši. “Jaunākajam bija divarpus gadi. Tomēr nevajag speciāli steidzināt notikumus! Lai mazais līdz trīs gadiem mierīgi izbauda bezrūpīgu bērnību,” iesaka Jānis Marcinkevičs.
Viss sākas ar rotaļām. Ķipari pedagoga vadībā, dziedot tautas dziesmas, izspēlē dažādus sižetus. Daudzos deju kolektīvos izmanto maskas un kostīmus, lai bērniem interesantāk. Sižeti bērnam rada izpratni par dažādām lietām, māca, kāda rīcība ir laba un kāda – peļama. Tie bagātina bērna emocionālo pasauli, attīsta empātiju jeb spēju iejusties citu ādā. “Rotaļa apvieno vairākus kultūras elementus: dziedāšanu, dejošanu un teātra spēlēšanu,” piemetina pedagogs.
Tautas deju ansamblī Dzirkstelīte ir vairākas grupas, kur bērni sadalīti pēc vecuma. Tā kā vieni izstiepjas augumā ātrāk, citi – lēnāk, reizēm garākos ieliek pie vecākiem bērniem. “Katru gadījumu izvērtējam atsevišķi, jo jāvērtē arī citi faktori. Ne visi ir gatavi grūtāka repertuāra apguvei. Taču ir bērni, kuri ir ļoti perspektīvi un ne tikai auguma, bet arī intelektuālajā ziņā pārauguši savu vecumu. Viņiem pie vienaudžiem ir garlaicīgi, tādēļ pārcelt augstāk ir labākais risinājums.”
Dzirkstelītē un dažos citos bērnu tautas deju ansambļos audzēkņi apgūst arī klasiskā baleta pamatus. “Mazajiem bērniem tas, protams, vairāk ir iepazīšanās līmenī, bet vecākie mācās gandrīz to pašu, ko baleta studiju audzēkņi. Varbūt ne tik augstā tehniskā sniegumā, bet tuvu tam. Ļoti spēcīgi klasiskā baleta pamati tiek ielikti mūsu jauniešu tautas deju ansamblī Liesma, kur uzņem no 16 gadu vecuma. Tas nepieciešams, lai attīstītu audzēkņu fiziskās dotības un tautas dejas būtu skatuviskas, baudāmas,” skaidro Jānis Marcinkevičs.
Kas jāiegulda vecākiem
Dzirkstelītes audzēkņiem nodarbības notiek divreiz nedēļā darba dienu vakaros. Jārēķinās, ka kādam bērns būs regulāri uz tām jāved. “Vecāki bieži kooperējas. Kādudien no skolas vai bērnudārza vairākus mazos atved viens vecāks, kādudien – cits,” stāsta pedagogs. Mācību maksa Dzirkstelītē ir 30 eiro mēnesī. Citos ansambļos tā nedaudz atšķiras. Katrā kolektīvā ir savi noteikumi, bet Dzirkstelītes audzēkņiem ir vienoti nodarbību formas tērpi. “Tas, ka visi ģērbjas vienādi, veicina komunikāciju bērnu starpā. Nav noslēpums, ka, piemēram, skolās, kur vienotas formas nav, bērnus, kuriem ir pieticīgs apģērbs, izstumj. Mēs no tā esam veiksmīgi izvairījušies,” skaidro pedagogs.
Puiši velk melnus šortus un baltu T-kreklu, savukārt meitenes – melnus svārkus un tādas pašas krāsas triko, mati jāieveido glītā copītē, lai netraucē un zēni nevar aiz bizēm raustīt. Visiem ir baltas īsās zeķes un mīkstās deju čībiņas. Formas tērps vecākiem jāiegādājas pašiem.
“Tautas tērps, ar ko uzstāties priekšnesumos, gan nav jāpērk, jo mums ar tiem ir pilna noliktava, visiem varam nodrošināt. Vecākiem jāiegādājas tikai detaļas: balta blūze, saktiņa, vilnas zeķes ar valnīti un pastalas,” stāsta Jānis Marcinkevičs.
Dzirkstelītē uzņem bērnus līdz 12 gadu vecumam. Konkursa nav. Ikvienam tiek dota iespēja sevi pierādīt. Sākot no 13 gadu vecuma, var pieteikties studijā Dzirkstis, kas ir pārejas kolektīvs ceļā uz jauniešu tautas deju ansambli Liesma. Vidējā paaudze var izpausties kolektīvā Oglīte. „Kā rāda nosaukumi, visi kopā veidojam ļoti ugunīgu saimi,” puspajokam, pusnopietni bilst Jānis Marcinkevičs. Atliek tikai pieteikties un iespējama izaugsme visa mūža garumā!
36,6°C konsultants JĀNIS MARCINKEVIČS, horeogrāfs un Deju svētku virsvadītājs, bērnu tautas deju ansambļa Dzirkstelīte mākslinieciskais vadītājs.
