ES līmeņa panākšanai – mazāk naudas 0
Tas, ka Latvijai būs mazāk ES fondu naudas, bija skaidrs jau tad, kad Lielbritānija nolēma izstāties no savienības un kad Eiropas Komisija nāca klajā ar savu piedāvājumu ES daudzgadu budžetam 2021.-2027.gada periodam. Kā nekā breksits radīs 10 miljardu “caurumu” budžetā katru gadu. Tomēr, kad Somija kā prezidējošā valsts 5.decembrī nāca klajā ar ES Padomes priekšlikumu, Latvijas politiķiem tas raisījis neizpratni – kāpēc Latvijai samazinājums procentuāli ir vēl lielāks nekā tas, ko radījusi Lielbritānijas kā donorvalsts izstāšanās?
Eksperti sarēķinājuši
Latvijas Bankas pagājušajā nedēļā rīkotajā diskusijā “No naudas “apgūšanas” uz gudru ieguldīšanu” tās Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Inese Allika bija sagatavojusi vērtējumu ES fondu izmantošanai Latvijā.
Viņa iepriekšējos finanšu periodus salīdzināja ar pamatskolu un vidusskolu, bet nākamo – ar iestāšanos augstskolā, kur jātiecas uz ekselenci gudros naudas ieguldījumos.
Līdz šim sasniegto Latvijas Banka vērtē kā veiksmīgu ES finansējuma piesaiste, jo apstiprināti projekti par 89% no pieejamās summas. Varot redzēt ne tikai konkrētus uzbūvētus objektus, bet ES fondu devumu tautsaimniecībai kopumā – 1,2% IKP pieaugumam 2018. gadā.
Vienlaikus Latvijas Bankas eksperte atzina, ka turpmāk augs ES finansējums klimata mērķu sasniegšanai – no 20% šajā periodā līdz 30% nākamajā, kas atbilstot Latvijas interesēm. Kas tad būtu gudrs ieguldījums? ES fondi arī turpmāk aktīvi jāizmanto strukturālo reformu īstenošanai, jāiegulda pētniecībā un tādos projektos, kas nodrošina ilgtermiņa izaugsmi, jāveicina digitalizācija, jāizmanto Eiropas “Klimata banka”.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), citējot slaveno Karlsonu, norādīja, ka mums ir tikai viena torte un astoņas svecītes un ka visiem gabaliņu var nepietikt. Nākamā ES fondu plānošanas periodā samazināsies finansējums kohēzijas politikai – no līdzšinējiem 35% līdz 30%, kā arī saruks finansējums laukiem – no līdzšinējiem 36% līdz 31%, bet teju puse – jaunajiem prioritārajiem jautājumiem.
Kas sagaida Latviju? “Drastisks samazinājums kohēzijai!” norādīja politiķe.
“Breksita tiešā ietekme uz ES budžetu ir 6%, bet Eiropas Komisijas piedāvājumā kohēzijas pīrāgā grieziens ir par 13%, savukārt Somijas prezidentūras skaitļos grieziens Latvijai jau ir mīnus 26%!” Kāpēc tā? Pārējās dalībvalstis pamatojot to, ka Latvija jau sasniegusi 70% no ES vidējā dzīves līmeņa un atbalsta intensitāti varot samazināt, skaidroja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Un vienlaikus mums atgādina, ka mūsu guvums no kohēzijas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tik un tā būšot lielākais Eiropas Savienībā.
“Mēs tad atbildam, ka mūsu mērķis ir nevis sasniegt 70%, bet visus 100% un vairāk, un kļūt par neto maksātājām,” tā ārlietu ministrijas politiķe. Lauku atbalsta politikā situācija ir nedaudz labāka, jo plānots pieaugums. Un ar šo piedāvājumu, Zemkopības ministrijas ieskatā, varot sadzīvot.
Inese Allika prognozēja, ka par katru iemaksāto eiro nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvija pretī saņems 2,8-3 eiro līdzšinējo 4,2 eiro vietā. Zanda Kalniņa-Lukaševica bija pesimistiskāka: varētu saņemt vien 2,5 eiro. Tajā pašā laikā 40% no līdzekļiem tiks atvēlēti, piemēram, programmām “Apvārsnis”, “Digitālā Eiropa”, Eiropas programma maziem un vidējiem uzņēmumiem (COSME), Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF) u.c. “Tajās veiksme atkarīga ne no sarunām, bet konkurētspējas konkursos,” uzsvēra Zanda Kalniņa-Lukaševica, “un aktīvāk apgūstot šos līdzekļus, Latvija tomēr katra ieguldītā eiro vietā varētu saņemt četrus eiro.”
Kohēzijas draugi pret donoriem
Neviena Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nedrīkst ciest no būtiska vai neproporcionāla Kohēzijas finansējuma samazinājuma ES daudzgadu budžetā 2021.- 2027.gadam, šāda nostāja pausta 15 valstu deklarācijā, kas tika apstiprināta Portugālē notikušajā ES Kohēzijas draugu samitā šonedēļ. Deklarācijā pieprasīts saglabāt finansējumu Kohēzijas politikai tādā pašā apmērā kā 2014.-2020.gada budžeta periodā.
Ar samazinātu finansējumu nav iespējams īstenot ES klimatneitrālas politikas mērķus – šādu nostāju tajā paudusi Latvijas vārdā paudusi Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Pretējā pusē ir neto maksātāji – Austrija, Dānija, Nīderlande un Zviedrija, kuru premjeri savu stratēģiju – nemaksāt ne centa vairāk – saskaņoja videokonferences veidā.
Mišela iniciatīva
Jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels pārņēmis sarunvedēja iniciatīvu savās rokā. Viņš sasaucis ārkārtas ārkārtas Eiropadomes sanāksmi no 19. februāra vakara, visu 20. un, iespējams arī 21. februārī, nenosakot beigu datumu. Līdz tam Mišels apņēmies uzklausīt visas dalībvalstis – šonedēļ uzklausītas 16, tostarp arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV), nākamnedēļ – pārējās.
Kā informēja Latvijas premjera birojs, tikšanās mērķis ir “nodrošināt iespējami lielāku Latvijas interešu ievērošanu ES daudzgadu budžeta veidošanas procesā”. Kādu tieši, nav grūti uzminēt – nepieļaut Kohēzijas fondu samazinājumu, panākt taisnīgākus tiešmaksājumus lauksaimniekiem.
Tūdaļ pēc tikšanās ar Mišelu mūsu premjers Krišjānis Kariņš neko nevarēja pateikt par cerībām uz taisnīgāku ES fondu sadali.
Nav piedāvājuma – nav arī ko apspriest! Nav pat kopējā ES budžeta skaitļa (Somijas prezidentūras piedāvājumā tas bija 1,087 triljoni eiro jeb 1,07% no IKP).
“Ļoti no svara būs spēja mūsu premjeram gudri rīkoties tā dēvētajās “pēdējās nakts sarunās,” ekspertu sarunās norādīja Zanda Kalniņa-Lukaševica, piebilstot, ka uz tām jābūt sagatavotiem diviem trim lieliem projektiem, kam nepieciešams finansējums. “Pa medus karotei katram pagastam nederēs!”, viņa atgādina , jo šāda tendence “katrā vietā pa strūklakai” jau parādoties Nacionālā attīstības plāna (NAP) apspriešanā,
Eiropā mainās domāšanas paradigma, un, atšķirībā no Latvijas, kur budžetu tradicionāli neizdodas pakļaut NAP izvirzītajām prioritātēm, visas trīs Eiropas vadošās institūcijas savos priekšlikumos Eiropas prioritātes nostiprinājušas. ES Padomes un EK uzņemtais politiskais kurss ir uz ES kā globālā spēlētāja lomu, vairs īpaši nerūpējoties par to, vai visas dalībvalstis tempam tiek līdz.
Kā izdevumam “Politico” norādījis kāds ES diplomāts, Eiropas Savienība pamatīgi atpaliek no ASV un Ķīnas mākslīga intelekta jomā, tāpēc ES jākļūst par būtisku ekonomisku spēlētāju, kurš nav atkarīgs no lauksaimniecības subsīdijām un finansējuma citām vecmodīgām izdevumu jomām, un jāinvestē jaunās tehnoloģijās.
Diezin vai dalībvalstu vairākums ārkārtas samitā spēs veikt tik strauju ES kursa maiņu uz zaļo un digitālo, upurējot savas valsts intereses.
Arī Latvija, kura līdzšinējo ES kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu gatava pārsaukt par zaļu un digitālu, šobrīd tik vien kā prasa vairāk, bet gatava investēt gudrāk.
VIEDOKĻI
Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs, vēstulē 27 valstu vadītājiem, sasaucot ārkārtas samitu 20.februārī: “Ir pienācis laiks mūsu līmenī panākt vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu. Jebkura atlikšana radītu nopietnas praktiskas un politiskas problēmas un apdraudētu pašreizējo programmu un politiku turpināšanu, kā arī jaunu programmu uzsākšanu. Visām pusēm būs jāapliecina kompromisa gars.”
Krišjānis Kariņš, Latvijas premjerministrs, pēc tikšanās ar Šarlu Mišelu intervijā “Politico” 2.decembrī: “Man nešķiet, ka mēs būtu daudz tālāk nekā oktobrī, es domāju, ka mēs vēl esam tālu no rezultāta. Es būtu priecīgs, ja mēs varētu panākt vienošanos, bet es – vismaz šo pēcpusdien — neredzu, ka tas notiktu. /../. Parasti, gatavojot budžetu, /../ vispirms nosaka, cik liels tas būs, un pēc tam, atkarībā no budžeta lielumu, var noteikt, kā vislabāk to sadalīt /../.
Šķiet, ka mēs pat neesam nonākuši punktā A, mums joprojām nav izpratnes vai vienprātības par to, cik lielam jābūt budžetam.
Mūsu valstī kohēzijas nauda un KLP nauda tiek saistīta tikai ar zaļo kursu. Šo naudas līdzekļu samazināšana mums nozīmētu nespēju sasniegt Zaļā kursa mērķus.
UZZIŅA
Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas Latvijā līdz šim
Apstiprināti 1789 projektu iesniegumi par kopējo summu 5,31 miljards eiro
ES fondu finansējums ir 3,89 miljardi eiro, kas ir 88,1% no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā kopējā atbalsta.
Lielākie ieguldījumi bijuši izglītībā (112,5 miljoni eiro), videi draudzīgā ekonomikā (82,1 miljons eiro), kā arī pētniecībā un attīstībā (71,5 miljoni eiro).
Avots: Finanšu ministrijas dati par 2014. – 2020. gadu finanšu periodu
