ES “lielais piecnieks” vienojas par automātisku banku datu apmaiņu 0
Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Britānija vienojušās paplašināt automātisku banku datu un informācijas apmaiņu, lai vērstos pret nodokļu nemaksātājiem, un palielinājušas spiedienu uz Austriju un Luksemburgu, kas uzlikušas veto šāda likuma pieņemšanai ES mērogā.
Seko ASV likuma prasībām
Piecu lielāko ES valstu pilotprojektam, kas balstīts uz nesen pieņemto likumu ASV par ārzemju banku ASV klientu noguldījumu aplikšanu ar nodokļiem, var pievienoties citas ES valstis. ASV likums prasa visiem ASV pilsoņiem deklarēt savus noguldījumus ārzemju bankās un uzliek pienākumu ārvalstu bankām informēt ASV nodokļu dienestu par to amerikāņu klientiem. Līdzīga likuma pieņemšanu ES līdz šim kavējusi Austrija un Luksemburga, kas cenšas saglabāt banku darījumu slepenību pašmāju un ārzemju klientiem. Piecu ES valstu finanšu ministri “aicina visas ES dalībvalstis bez kavēšanās vienoties par likumu, lai Eiropa varētu uzņemties vadību automātiskas informācijas apmaiņas globālas sistēmas veicināšanā, likvidējot slēptuves tiem, kas gribētu izvairīties no nodokļu maksāšanas”, atzīmē izdevums “EUobserver”. Francijas prezidents Fransuā Olands solījis izskaust nodokļu paradīzes “Eiropā un pasaulē”, pastiprinot korupcijas novēršanas centienus saistībā ar nodokļu krāpšanas skandālu politiķu aprindās. Francijas prezidents informēja par īpašas prokuratūras izveidi, kas būs atbildīga par cīņu ar korupciju un nodokļu krāpšanās lietām. “Francijas bankām ik gadu būs jāpublisko saraksts ar savām filiālēm visā pasaulē, katrā valstī, kā arī jādeklarē savas darbības raksturs,” norādīja sociālistu partijas pārstāvis.
“Es nekavēšos ikvienu valsti, kas atsakās pilnībā sadarboties ar Franciju, uzskatīt par nodokļu paradīzi,” uzsvēra Olands. Kipras banku sistēmas, kas daudzkārt pārsniedza valsts iekšzemes kopproduktu, sabrukums un virkne atklājumu par ārzonu bankās nobēdzinātajiem triljoniem vairojuši spiedienu uz Austriju un Luksemburgu mainīt savu nostāju.
Austrija un Luksemburga līdz šim bija vienīgās ES dalībvalstis, kas atteikušās automātiskai informācijas apmaiņai par ES iedzīvotājiem, kuriem ir banku konti šajās valstīs.
Izaicina Austriju un Luksemburgu
Vakar intervijā laikrakstam “Kleine Zeitung” Austrijas kanclers Verners Faimans paziņojis, ka valsts “ir gatava sarunām par aktīvāku informācijas apmaiņu par ārzemju ieguldītājiem”. Taču kanclers piebilda, ka banku slepenība tiks saglabāta pašmāju klientiem, jo būtu “absurdi” prasīt, lai austriešu vecmāmiņa uzrādītu savu ietaupījumu rēķinus valsts finanšu ministram. Austrijas kanclera komentārs sekoja ES nodokļu komisāra Aļģirda Šemeta izteikumam, ka ir “nepieņemami” Austrijai atteikties no banku slepenības reformas. Savukārt Šemeta reaģēja uz Austrijas vicekanclera Mihaela Špindelegera paziņojumu, ka “banku konfidencialitāte ir jāsaglabā”. Špindelegers apgalvoja, ka Austrija nevēlas aizsargāt nodokļu nemaksātājus un informācijas apmaiņa būtu iespējama, taču esot svarīgi saglabāt noguldītāju privātumu.
Saskaroties ar aizvien lielāku starptautisko spiedienu saistībā ar nodokļu nemaksāšanas atbalstīšanu, arī Luksemburga paudusi gatavību apspriest banku slepenību.
Finanšu ministrs Luks Frīdens pavēstījis, ka valsts pēc intensīvas eirozonas partneru izteiktās kritikas ir gatava “nedaudz atvieglot” banku konfidencialitāti, lai palīdzētu apkarot ārvalstu noguldījumu turētāju izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers paziņojis, ka no 2015. gada ieviesīs noteikumus par banku kontu informācijas automātisku apmaiņu ar ES partnervalstīm. Valsts nozīmīgais finanšu pakalpojumu sektors, kas, pēc kritiķu uzskatiem, ir guvis krietnu pienesumu no banku konfidencialitātes īstenošanas naudas piesaistīšanā, ir gatavs pārmaiņām, apgalvoja Junkers, piebilstot, ka Luksemburga nenodrošina sev izdzīvošanu “ar netīru naudu vai nodokļu nemaksāšanu”. Pašreizējie ES noteikumi, kuriem jau piekritusi Luksemburga, no 2015. gada janvāra mainīsies, padarot informācijas apmaiņu automātisku un aptverot arī ārzonas kompānijas, dzīvības apdrošināšanu, pensiju un nekustamo īpašumu ieguldījumus.
