Tev pašam šo prieku sniedz baloži? 2
Tā ir. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, vairākus baložus atvedu līdzi no Joškarolas.
Kādreiz baložnieku bija daudz, atlika tikai pastaigāt un pavērot debesis, lai pamanītu skaisti lidojošos putnus. Daudzi viņos iemīlējās, arī man tā bija. Sākumā neatšķīru šķirnes, pirku lētākos. Gadījās arī pa kādam izcilniekam. Vēlāk apjautu, ka nedrīkst laist kopā dažādu šķirņu baložus – lidojums atšķiras, un ar laiku visi putni pārņem vienkāršāko lidojuma veidu, zaudējot šķirnei raksturīgo, izsmalcināto.
Baloži ir pateicīgi objekti selekcionāriem – rezultāts drīz vien kļūst redzams. Pēc kāda laika arī pats sāku selekcionēt putnus. Piemēram, man radās interese, vai no raibiem baložiem iespējams selekcionēt baltu. Izdevās! Pasta baložiem astē parasti ir 12 spalvu, taču no to skaita atkarīga ne tikai manevrēšanas spēja, bet arī laiks, ko putns var bez pārtraukuma pavadīt gaisā. Sapāroju savus pastniekus ar kūleņotājiem un ieguvu pasta balodi ar 16 astes spalvām! Tas ir ļoti interesanti, taču nav tik vienkārši, kā izklausās. Baloži nebūt nav dumji putni, kā par viņiem mēdz teikt. Arī sapārot nevar kurus katrus – ja savstarpēju simpātiju nav, pāris neveidojas.
Baložu turēšana nozīmē arī rūpes, kas nav atliekamas. Putni jābaro, jādzirda, jārūpējas par piemērotiem dzīves apstākļiem – un jālaiž palidot.
Katram, kuram ir problēmas ar veselību, pārvietošanos, kādā brīdī uznāk pārdomas par to, kam gan viņš vairs derīgs. Iepriekšējā dzīve, plāni sagruvuši. Tad kāds mājdzīvnieks, par ko jārūpējas, var sniegt cilvēkam būtisko sajūtu, ka esi vajadzīgs. Man to sniedz baloži. Ja sivēns būs piemirsts, viņš kvieks. Baloži neko nepieprasa. Viņi samierinās ar to, kas ir. Un, ja kaut kā pietrūks, nomirs klusītēm. Tāpēc cilvēka atbildība ir jo lielāka, rūpes par putniem mobilizē vēl vairāk. Bezatbildīgi cilvēki baložus turēt nedrīkstētu. Ja iebērsi trauciņā barību, bet ūdeni ieliet aizmirsīsi, putni ies bojā lielās mokās. Kad mans veselības stāvoklis sašķobās, par baložiem rūpējas mamma, paldies viņai par to! Ja nebūtu neviena, kurš par baložiem šādās reizēs gādā, man to nebūtu.
Kad izšķiļas balodēni, man tie ir gluži kā bērni. Ja nebūtu manis, ja es nebūtu salicis kopā konkrēto pāri, šo putnēnu nebūtu. Jūtos ne gluži kā Dievs, bet gandarījums ir, jo sevišķi tad, kad redzu – pāra bērni kļuvuši par labiem lidotājiem, skaistiem putniem.
Man sagādā prieku tas, kā jaunlaulātie nolūkojas, kāzās palaižot gaisā manus putnus. Ir gandarījums: kamēr atbraucu, piemēram, no Daugavpils, putni jau sēž uz savas mājas un gaida, kad tos ielaidīšu. Tātad laikam esmu par viņiem labi rūpējies.
