ES līderi varētu vienoties par vēl bargāku budžeta cirpšanu 0
Piektdienas, 8.februāra, agrā rītā Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmē var tikt panākta vienošanās par vēl bargāku izdevumu samazinājumu nākamajam bloka septiņu gadu budžetam, liecina kuluāru sarunas Rīgā un Briselē.
Eksperti aģentūrai LETA kā reālāko scenāriju vērtēja iespēju, ka Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs ceturtdienas, 7.februāra, vēlā pēcpusdienā uz ES līderu galda liks jaunu budžeta priekšlikumu, kurš, apmierinot britu prasības, piedāvās Eiropas Komisijas rosināto 2014.-2020.gada vienu triljonu eiro (702,8 miljardus latu) lielo budžetu cirpt vēl papildus iepriekšējiem samazinājumiem.
Versijas par to, par cik un uz kā rēķina tiks rasts ietaupījums, atšķiras. Viena no versijām ir, ka budžets tiks mazināts par 20 miljardiem eiro, ietaupījumu rodot uz zinātnes un pētniecības, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility (CEF)), kopīgās ārpolitikas un Latvijas komisāra Andra Piebalga pārraudzītās attīstības sadarbības jomas rēķina. Ekspremjers Ivars Godmanis aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar pēdējo neoficiālo informāciju budžets, ņemot vērā britu vēlmes, var tikt mazināts tomēr par 25 miljardiem eiro (gandrīz 18 miljardiem latu), proti, tas būtu par 45 miljardiem eiro (gandrīz 32 miljardiem latu) mazāks nekā pašreizējā plānošanas periodā. Papildus vēl piecu miljardu eiro (3,51 miljarda latu) samazinājums gan tiktu rasts uz Lauku attīstības programmas rēķina.
Godmanis prognozē, ka van Rompejs rosinās kopbudžetu mazināt, jo viņam ir būtiski, lai lēmumu pieņemtu ar 27 balsīm, tostarp ar līdz šim viskategoriskākās dalībvalsts – Lielbritānijas – atbalstu. Godmanis saskata divus virzienus, uz kā rēķina mazināt budžetu, – samazināt izdevumus zinātnei, pētniecībai un CEF vai arī mazināt izdevumus kohēzijai un lauksaimniecībai. “Latvijai būtu jācīnās pret šī otrā varianta īstenošanu kopā ar Poliju un citam ES dalībvalstīm – “kohēzijas draugiem”. Savukārt lauksaimniecības “nosargāšanā” arī Francija varētu ieņemt līdzīgu pozīciju kā Latvija un citas Baltijas valstis, aizstāvot savu zemnieku intereses,” saka Godmanis.
Arī Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) domā, ka, visticamāk, šonedēļ vienošanās par ES daudzgadu budžetu būs, jo otrreizēja sarunu izgāšanās nebūtu ne vācu kancleres Angelas Merkeles, ne britu premjera Deivida Kemerona iekšpolitiskajās interesēs. “Jāņem vērā, ka jaunā daudzgadu budžeta neapstiprināšanas gadījumā ES budžeta tēriņi nekur nepazūd, bet turpinās iepriekšējā perioda apmērā. Viņš prognozē, ka Latvija nevar cerēt, ka tai izdosies panākt atbalstu zemnieku un valdības oficiālajai pozīcijai. “Protams, Latvijas zemnieki līdz ar to diemžēl joprojām saņems vismazākos tiešmaksājumus ES.” Vienlaikus kā daudz nopietnāku situāciju viņš vērtē kohēzijas maksājumu griestus, kuri saskaņā ar pēdējo piedāvājumu ļautu Latvijai saņemt 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), nevis, kā šajā periodā, 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu).
Eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis (V) norāda, ka pēdējie solījumi liecina, ka budžets netiks griezts uz kohēzijas un lauksaimniecības politikas rēķina, bet vislielākais samazinājums sagaida CEF, taču tas, visticamāk, tomēr neskars arī Latvijai būtisko “Rail Baltica”. Tāpat Šadurskis brīdina, ka pastāv risks tiešmaksājumu pakāpeniskai izlīdzināšanai “aizņemties” līdzekļus no Lauku attīstības fonda. EP deputāts Krišjānis Kariņš (V) uzskata, ka nav šaubu par bloka kopbudžeta samazinājumu, kas, visticamāk, paredzēs mazāk naudas zinātnei, pētniecībai un infrastruktūrai.
Pēdējais pērn novembrī publiskotais van Rompeja priekšlikums attiecas ne tikai uz publiski piesauktajām Latvijas prioritātēm, un kopumā visā budžeta piedāvājumā atrodamas vairākas lietas, kas uzlabotu Latvijas situāciju, salīdzinot ar pašreizējo plānošanas periodu. Piemēram, nākamajā plānošanas periodā būs vienkāršāk apgūstams ES finansējums, jo paredzams mazāks administratīvais slogs un attiecīgi arī izmaksas. Galvenā uzmanība veltīta zinātnei, inovācijām un tehnoloģiju attīstībai, kas saskan ar Nacionālo attīstības plānu. Par vienu no prioritātēm izvirzīta mazo un vidējo uzņēmumu attīstīšana, kas dos Latvijas uzņēmumiem iespēju īstenot savas intereses ES programmās. Studenti varēs turpināt izmantot “Erasmus” dotās priekšrocības, kā arī skaidri paredzēta iespēja Latvijai attīstīt savu zinātnes ekselenci, izmantojot vienlaikus gan „Horizonts 2020” programmu, gan ES fondus. Turklāt nākamajā plānošanas periodā padomāts, kā novērst līdz šim ierobežoto iespēju jaunajām dalībvalstīm piedalīties pētniecībai un attīstībai atvēlētā finansējuma apguvē. Budžeta projektā paredzēts finansējums pārrobežu infrastruktūras projektiem, enerģētikā paredzētas iespējas mazināt Latvijas atkarību energoresursu piegādēm no Krievijas. Tāpat budžetā iekļauta formula, kas gadījumā, ja valsts nonāktu situācijā, kādā Latvija atradās laikā, kad izmantoja starptautisko aizdevēju palīdzību, paredz iespējas saņemt par 10% lielāku ES līdzfinansējuma daļu projektu īstenošanai. Pieaudzis Latvijā tik būtiskais finansējums pārtikas paku programmas īstenošanai, iekļaujot programmā ne tikai pārtikas preces, bet arī sociālo iekļaušanu veicinošus pakalpojumus.
No sarunās iesaistītajiem aizvien biežāk izskan, ka būtiskākais ir ne tikai panākt lielāku kohēzijas aploksni un tiešmaksājumu apjomu, bet gan efektīvu pieejamo līdzekļu apguvi kvalitatīvu un patiešām vajadzīgu projektu izstrādei. “Naudas pietiktu, ja to izmantotu mērķiem, kam tā ir vajadzīga,” ir bieži dzirdams ekspertu apgalvojums. Neefektīva līdzekļu apguve vai pat ES naudas izsaimniekošana ne tikai traucē pierādīt nepieciešamību pēc lielākiem līdzekļiem, bet pat ļauj apgalvot, ka Latvijai pietiktu ar daudz mazākām ES finansēm pie nosacījuma, ka tās tiktu tērētas efektīvi.
Lai arī Baltijas lauksaimnieki atkal kopīgi protestēs Šūmana laukumā, aizvien biežāk izskan, ka Baltijas valstu vienotība sarunās par ES daudzgadu budžetu palikusi vairs tikai līderu paziņojumos. Lietuva sarunās izvirzījusi savu prioritāti – Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas projektu, bet Igaunija, kuras prioritāte ir “Rail Baltica”, jau iepriekš publiski paziņojusi, ka negrasās kā savu pirmo prioritāti noteikt lauksaimnieku tiešmaksājumus, jo tie dod tiešu labumu vienai sabiedrības grupai iepretim kohēzijai, kuras izlietotos līdzekļus infrastruktūrai bauda visi iedzīvotāji.
Savukārt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) Saeimas ārpolitikas debatēs minētais, ka rīku arsenālā lietošanas gatavībā jātur ikviens instruments, ieskaitot budžeta neatbalstīšanu, ja tas būs tiešā pretrunā ar mūsu interesēm, tiek vērtēts kā maz iespējams. Salīdzinot ar citām dalībvalstīm, kurām atvēlētie ES līdzekļi tiek mazināti, Baltijas valstīm paredzēts pieaugums. Eiroparlamentārietis Šadurskis stāsta, ka novembrī sarunas bijušas vieglākas, jo valdījusi izpratne, ka Latvijai gan kohēzijas, gan lauksaimniecības aploksnes ir netaisnīgas. “Šobrīd gaisotne ir mainījusies. Izjūta ir drīzāk tāda: jūs jau tik daudz dabūjāt, ko jūs vēl gribat?”
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), no kura tagad lielā mērā ir atkarīgs, vai Latvijai izdosies uzlabot savas pozīcijas tās prioritārajās jomās, neprognozē, ka Eiropadomē tiks prezentēts tāds ES daudzgadu budžeta piedāvājums, kas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas pozīcijas. Premjers šonedēļ sacīja, ka galvenais jautājums ir, cik lielā mērā izdosies uzlabot Latvijas un pārējo Baltijas valstu pozīcijas. “Nedomāju, ka jaunie piedāvājumi attiecībā uz Baltijas valstīm būs sliktāki par esošajiem.”
Dodoties uz Briseli, Dombrovska pozīcija paliek nemainīga – Latvija lauksaimnieki vēlas tiešmaksājumus 80% apmērā no ES vidējā līmeņa saņemt jau no 2014.gada, bet līdzekļus kohēzijai Latvija vēlas saglabāt vismaz esošajā līmenī – 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Līgums par ES darbību nosaka: lai apstiprinātu ES daudzgadu budžetu, ES Ministru padome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc tam, kad ir saņemta EP deputātu vairākuma piekrišana. Par EP lomu budžeta pieņemšanā atgādina arī no Latvijas ievēlēties eiroparlamentārieši. Sandra Kalniete (V) saka, ka EP ir skaidri licis noprast, ka neapstiprinās budžetu, mazāku par 970 miljardiem eiro (682 miljardiem latu). Pagājušajā nedēļā Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas priekšsēdētājs Žozefs Dauls Kalnietei apliecinājis, ka politiskās grupas EP ir gatavas bloķēt budžeta pieņemšanu.
