Vācijas kanclere Angela Merkele sarunā ar Somijas premjerministru Aleksandru Stubu (pa labi), kamēr britu premjers Deivids Kemerons (no kreisās) apmainās viedokļiem ar Portugāles valdības vadītāju Pedru Pasušu Koelju pirms samita oficiālā sākuma.
Vācijas kanclere Angela Merkele sarunā ar Somijas premjerministru Aleksandru Stubu (pa labi), kamēr britu premjers Deivids Kemerons (no kreisās) apmainās viedokļiem ar Portugāles valdības vadītāju Pedru Pasušu Koelju pirms samita oficiālā sākuma.
Foto – AFP/LETA

ES līderi sola palīdzību Ukrainai, draud Krievijai ar sankcijām 1

Eiropas Savienība (ES) ir gatava piešķirt Ukrainai vēl vairāk naudas līdzekļu, kā arī noteikt Krievijai jaunas sankcijas, ja tas būs nepieciešams, teikts ES samita noslēguma dokumenta projektā, kas nonācis tīmekļa izdevuma “EUobserver” rīcībā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Lasīt citas ziņas

Dokumenta provizoriskajā tekstā, par kuru ES dalībvalstu vēstnieki vienojās pirmdien, “Ukraina apsveikta ar tās jauno valdību, un pozitīvi novērtēta tās apņēmība veikt politiskās un ekonomiskās reformas”.

Pēc nule kā veiktā 500 miljonu eiro ES palīdzības maksājuma “savienība un tās dalībvalstis ir gatavas turpmāk sekmēt un atbalstīt Ukrainas reformu procesu”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dokumentā arī norādīts, ka “situācija Ukrainas austrumos turpina radīt nopietnas bažas”, bet abas puses aicinātas ievērot 5.septembra vienošanos par ugunspārtraukšanu.

Attiecībā uz Krievijai noteiktajām sankcijām dokumentā uzsvērts, ka “ES Padome ir gatava spert tālākus soļus, ja tas būs nepieciešams”. ES dalībvalstis plāno 15.decembrī – trīs dienas pirms ES līderu pēdējās 2014.gada tikšanās Briselē – noteikt aizliegumu investīcijām Krievijas anektētajā Krimā.

Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.