ES līderi Romā sola lielāku vienotību dažādos tempos 0
Eiropas Savienības (ES) līderi sestdien samitā Romā solīja bloku padarīt spēcīgāku un elastīgāku, kas tiks panākts ar aizvien lielāku vienotību un solidaritāti dalībvalstu vidū, pieļaujot virzību uz integrāciju dažādos tempos.
“Atsevišķi mūs globālā dinamika nobīdītu malā,” ES līderi norādīja samita deklarācijā. “Turēšanās kopā ir mūsu labākā iespēja ietekmēt to un aizstāvēt mūsu kopīgās intereses un vērtības,” uzsvērts deklarācijā.
Bloka līderi atklāja redzējumu par tādu ES, kurā dalībvalstis var izvēlēties ciešāk sadarboties noteiktos jautājumos, ļaujot valstu grupām virzīties uz integrāciju dažādos ātrumos.
“Mēs rīkosimies kopīgi dažādos tempos un intensitātē, kur tas ir nepieciešams,” rakstīja bloka līderi, piebilstot, ka dalībvalstis turpinās ievērot ES līgumus un varēs pievienoties ciešākai sadarbībai vēlāk.
Deklarāciju, kurā uzsvērts, ka “Eiropa ir mūsu kopīgā nākotne”, parakstīja 27 bloka dalībvalstu līderi. Samitā nepiedalās Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.
Deklarācijā ir jūtama ideja par tā dēvēto vairāku ātrumu Eiropu, ko atbalsta ES lielvalstis Vācija un Francija, bet pret kuru iebilst bloka Austrumeiropas valstis Polijas vadībā, bažījoties par jauna “dzelzs priekškara” radīšanu.
“Pierādiet šodien, ka jūs esat Eiropas līderi, ka jūs spējat parūpēties par šo diženo mantojumu, ko mēs pirms sešdesmit gadiem mantojām no Eiropas integrācijas varoņiem,” uzrunājot samita dalībniekus, aicināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
“Tikai vienota Eiropa var būt suverēna Eiropa attiecībās ar pārējo pasauli. Tikai suverēna Eiropa garantē tās valstu neatkarību, tās pilsoņu brīvību,” uzsvēra Tusks.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers savukārt pauda pārliecību, ka ES var izturēt nesen piedzīvotās problēmas.
“Lai arī cik biedējošas tās nebūtu, šīsdienas problēmas nav salīdzināmas ar tām, ar kurām saskārās [bloka] dibinātāji,” uzsvēra Junkers, norādot uz Eiropas veidošanu pēc Otrā pasaules kara.
ES tās 60.gadadienā apsveica Baltais nams, kas iezīmē pārmaiņas ASV prezidenta Doanlda Trampa administrācijas retorikā, kas bija satraukusi Briseli.
“Abiem mūsu kontinentiem ir kopīgas vērtības un galvenokārt kopīgas saistības miera un labklājības veicināšanā ar brīvības, demokrātijas un likuma varas palīdzību,” uzsvērts Baltā nama paziņojumā.
Samita galvenā ceremonija notika Kapitolija muzeja nesen atjaunotajā zālē, kur 1957.gada 25.martā tika parakstīts Romas līgums.
Romas līgumu 1957.gadā parakstīja sešas Eiropas valstis – Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga, un tas stājās spēkā gadu vēlāk, 1958.gadā. Ar Romas līgumu tika nodibināta Eiropas Ekonomiskā kopiena un Eiropas Atomenerģijas kopiena.
Eiropas Ekonomiskās kopiena vēlāk pārauga par ES.
Today in Rome we are renewing the unique alliance of free nations initiated 60 years ago by our great predecessors.https://t.co/RKSlksmBkK pic.twitter.com/CwkL2jWsoM
— Donald Tusk (@eucopresident) March 25, 2017
#EU60: ever changing – everlasting. pic.twitter.com/otD4NglRKl
— Dalia Grybauskaitė (@Grybauskaite_LT) March 25, 2017
Latvijai atgriešanās Eiropas valstu saimē īstenoja sapni par brīvību. Mums ES nozīmē brīvību, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības. #EU60
— Maris Kucinskis (@MarisKucinskis) March 25, 2017
