ES līderi pulcējas uz samitu, lai risinātu smagu problēmu gūzmu 0
Ceturtdien Briselē uz kārtējo Eiropas Savienības (ES) samitu pulcējas dalībvalstu līderi, kurus sagaida ļoti saspringta dienaskārtība.
Lai gan līdz paredzētajai Lielbritānijas aiziešanai no ES atlikušas tikai astoņas dienas, galīgais lēmums par “Breksitu” joprojām nav pieņemts.
Tomēr ES līderiem vienlaikus ceturtdien un piektdien jārisina arī citi steidzami jautājumi.
“BREKSITS”
Paredzēts, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja informēs pārējo dalībvalstu vadītājus par savu lūgumu atlikt “Breksitu” līdz 30.jūnijam, bet pēc tam pārējo 27 valstu līderi šo jautājumu apspriedīs bez Mejas klātbūtnes.
Lēmumu par iespējamo “Breksita” atlikšanu jāpieņem vienprātīgi visām dalībvalstīm, taču daudzi no līderiem brīdinājuši, ka Londonai jāpiedāvā skaidra un ticama stratēģija iziešanai no strupceļa.
Tomēr vienlaikus ES vēlas par katru cenu izvairīties no bezvienošanās “Breksita”.
Sagaidāms, ka vismaz ceturtdien nekāds lēmums netiks pieņemts, jo pārējo dalībvalstu vadītāji nogaidīs, vai Mejai beidzot izdosies pārliecināt parlamenta deputātus atbalstīt viņas panākto “Breksita” vienošanos, kuru likumdevēji jau divkārt noraidījuši.
ĶĪNA
Vienlaikus ES līderi gatavojas 9.aprīlī paredzētajam samitam ar Ķīnu, un blokam nākas pārvērtēt savu līdzšinējo politiku, ņemot vērā pieaugošo Pekinas politisko un ekonomisko ietekmi.
Dalībvalstu vadītāji apspriedīs Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto stratēģijas dokumentu, ko viņi saņēma pagājušajā nedēļā. Dokumentā Ķīna raksturota kā partneris, ekonomisks konkurents un “sistēmisks pretinieks”.
Avoti ES liecina, ka visumā dalībvalstis esot atzinīgi novērtējušas EK piedāvāto pieeju. Komisijas desmit punktu plāns paredz stingrāku vēršanos pret atsevišķām Ķīnas tirdzniecības politikas praksēm, tostarp pret ES tirgū konkurējošo uzņēmumu subsidēšanu un pret Ķīnas tirgū ieejošo uzņēmumu tehnoloģiju piespiedu nodošanu ķīniešiem.
Blokam sevi jāaizstāv pret “trešo pušu negodīgajām praksēm un pret investīcijām, kas apdraud drošību vai sabiedrisko kārtību”, teikts samita komunikē projektā, kas nonācis aģentūras DPA rīcībā.
Projekts paredz ieviest jaunus tirgus aizsardzības mehānismus, publisko iepirkumu noteikumus un ārvalstu investīciju pārbaudes instrumentus.
Dokumentā paredzēts trešajām valstīm par tiesībām piedalīties publiskos iepirkumos apmaiņā pieprasīt atvērt arī savu publisko iepirkumu tirgu ES uzņēmumiem.
Sagaidāms, ka dalībvalstu līderi pievērsīsies arī satraukumam par drošības apdraudējumu, kuru varētu radīt Ķīnas G5 tehnoloģiju izmantošana, izskanot arvien skaļākiem apgalvojumiem, ka ķīniešu telekomunikāciju gigants “Huawei” ir pārāk cieši saistīts ar valdību un var izmantot līgumus par G5 ieviešanu sensitīvu datu nodošanai komunistiskā režīma slepenajiem dienestiem.
Visbeidzot, dalībvalstu līderi, domājams, apspriedīs arī Itālijas ieceri pievienoties Ķīnas “Joslas un ceļa” investīciju programmai. Lai gan Itālija ir jau 14 ES dalībvalsts, kas pieņēmusi šādu lēmumu, tā līdz šim ir lielākā bloka ekonomika, kas vēlas iesaistīties šajā projektā.
Briselei ir bažas, ka Pekina mēģina sašķelt ES, izmantojot reģionālas un divpusējas iniciatīvas.
Lai gan dalībvalstīm ir tiesības iesaistīties darījumos ar trešajām valstīm, kāda anonīma ES amatpersona norādījusi, ka “ES veiksme vienmēr būs atkarīga no tās dalībvalstu labās gribas”.
SAVIENOTĀS VALSTIS
Arī ES tirdzniecības attiecības ar ASV šobrīd ir saspringtas, un savienot Valstu prezidents Donalds Tramps piedraudējis aplikt ar muitas nodevām Eiropā ražoto automobiļu importu, ja bloks nepildīs savu solījumu uzsākt ar Vašingtonu tirdzniecības sarunas.
Tomēr nav sagaidāms, ka dalībvalstu līderi nāks klajā ar nepārprotamu aicinājumu sarunas uzsākt, jo daļas valstu, piemēram, Francija un Beļģija nevēlas to darīt pirms maija beigās gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, bažījoties par iekšpolitiskiem satricinājumiem.
Tajā pašā laikā valstu vadītāji, domājams, nāks klajā ar mudinājumu “ātri īstenot” EK prezidenta Žana Kloda Junkera un Trampa pagājušā gada jūlijā panākto vienošanos par muitas tarifu un tirdzniecības barjeru mazināšanu atsevišķos sektoros.
DEZINFORĀCIJA
ES jau sen ir norūpējusies par dezinformācijas izplatīšanos, taču, ņemot vērā maijā gaidāmās EP vēlēšanas, šis jautājums kļuvis īpaši svarīgs.
Paredzams, ka dalībvalstu līderi aicinās tīmekļa platformas un sociālos medijus pirms vēlēšanām “nodrošināt augstākus atbildības un caurskatāmības standartus” un pilnībā ieviest darbības kodeksu, kas saskaņots ar Briseli.
Bloka līderi mudinās arī pielikt lielākas pūles dezinformācijas apkarošanā, lai pasargātu ES demokrātisko iekārtu un vairotu tās pretestības spējas hibrīddraudiem, liecina samita gala dokumenta projekts.
EKONOMIKA
Marta samiti tradicionāli bijuši forums bloka ekonomikas stāvokļa novērtēšanai.
Šoreiz paredzēts aicināt dalībvalstis īstenot “pašpārliecinātāku” rūpniecības politiku, nākotnē vērstu digitālo politiku un “ambiciozu” tirdzniecības politiku, vienlaikus turpinot attīstīt ES kopējo tirgu.
Paredzēts, ka samita kuluāros ES dalībvalstu līderi tiksies ar saviem Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas kolēģiem, lai kopīgi atzīmētu Eiropas Ekonomikas zonas 25.gadadienu.
KLIMATA PĀRMAIŅAS
Paredzēts, ka dalībvalstu vadītāji apstiprinās savu uzticību 2015.gada Parīzes līgumam par klimata pārmaiņu ierobežošanu un uzsvērs nepieciešamību izstrādās “ambiciozu ilgtermiņa stratēģiju” siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanai.
Tomēr paredzams, ka samita gala dokumentā tiks atspoguļots kompromiss starp tām dalībvalstīm, kas vēlas straujāk virzīties uz šīs ES ilgtermiņa stratēģijas iedzīvināšanu, un tām dalībvalstīm, kas vēlas īstenot piesardzīgāku pieeju, atzīst ES amatpersonas.
