ES līderi pieprasa no Lielbritānijas skaidrību 0
Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien pieprasījuši no Lielbritānijas skaidrību par tās plāniem, pirms lemt par iespējamo “Breksita” atlikšanu.
Lielbritānijas izstāšanās no ES paredzēta 29.martā, un to iespējams atlikt vienīgi tad, ja visas pārējās 27 dalībvalstis tam piekrīt.
Sagaidāms, ka iespējamā “Breksita” atlikšana būs galvenais jautājums 21. un 22.martā Briselē paredzētajā ES samitā.
Laiks, uz kādu Apvienotās Karalistes aiziešana varētu tikt atlikta, ir atkarīgs no nākamnedēļ paredzētā Lielbritānijas parlamenta kārtējā balsojuma par premjerministres Terēzas Mejas panākto “Breksita” vienošanos, kuru deputāti divas reizes jau ir noraidījuši.
Valdība norādījusi, ka vienošanās apstiprināšanas gadījumā tā lūgs “tehnisko” izstāšanās atlikšanu līdz 30.jūnijam, lai varētu apstiprinās pēdējos “Breksita” īstenošanai nepieciešamos likumdošanas aktus.
Taču gadījumā, ja deputāti vienošanos noraidīs arī trešo reizi, valdība būšot spiesta lūgt “Breksitu” atlikt uz daudz ilgāku laiku.
“Ir pilnīgi skaidrs, ka nākamajiem soļiem, nākamajiem priekšlikumiem, kā virzīties uz priekšu, jānāk no Lielbritānijas,” piektdien paziņojis Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs Štefans Zīberts.
Savukārt Francijas prezidenta Emanuela Makrona kanceleja norādījusi, ka gadījumā, ja vienošanās atkal tiks noraidīta, Londonai jāiesniedz “skaidrs un jauns alternatīvs plāns” vai arī tai jāaiziet no ES bez vienošanās.
Meja cer, ka viņai līdz nākošai nedēļai izdosies pārliecināt tos 75 eiroskeptiski noskaņotos deputātus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās, kā arī Ziemeļīrijas unionistus, kas otrdien balsoja pret “Breksita” vienošanos, ka labāk to tomēr atbalstīt, nekā riskēt ar ilgstošu izstāšanās atlikšanu, kas galu galā var novest pie palikšanas ES sastāvā.
Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs, kas ieradies vizītē Parīzē, atzinis, ka “ikviens apsveiktu” britu deputātu lēmumu beidzot atbalstīt vienošanos un piekristu uz neilgu laiku “Breksitu” atlikt.
Taču uz jautājumu par izstāšanās atlikšanu uz ilgāku laiku Konvenijs atbildējis, ka, viņaprāt, ES līderi ļoti nelabprāt ielaistos uz ilgāku “Breksita” atlikšanu.
Viņš uzsvēris, ka Dublina tam varētu piekristi vienīgi “skaidra plāna un stratēģijas” gadījumā, kas, iespējams, varētu “mainīt “Breksita” kursu”.
Brisele ļāvusi noprast, ka varētu piekristi ilgākai “Breksita” atlikšanai vienīgi tad, ja Londona atteiktos no savām “sarkanajām līnijām”, īpaši no vēlmes atstāt arī ES muitas ūniju un īstenot neatkarīgu tirdzniecības politiku.
